Latvijas patrioti, kas stingri izlēmusi atgriezties no Lielbritānijas, nesamulsināja augstie rēķini, nesakārtotība un mazās algas.


Latvijas pilsone vārdā Eva Behmane emigrēja uz Lielbritāniju 19 gadu vecumā un pēc deviņiem gadiem pieņēmusi lēmumu atgriezties dzimtenē. Pēc viņas sacītā, atgriežoties Latvijā viņa saskarās ar daudzām grūtībām, taču vienalga nolēma palikt. Par reemigrantes stāstu vēsta portāls tuesi.lv.

Pēc Behmanes sacītā, Lielbritānijā viņai bija māja, labs darbs, pienācīga alga, taču katrā savā atbraukšanas reizē dzimtenē viņa aizdomājusies, vai nebūtu jāpaliek pavisam. Gala lēmumu, pēc viņas sacītā, viņa pieņēmusi pēc trīs gadus ilgām pārdomām.

Pārcelšanās atpakaļ izrādījusies grūta lieta. Behmane saskarās ar daudzām grūtībām. Piemēram, viņai nācās samaksāt 64 tūkstošus eiro, lai ievilktu mājā elektrību.

Behmane atzīmē, ka atgriezties Latvijā cilvēks var, tikai patstāvīgi pieņemot lēmumu, – likt vai pierunāt viņu nav iespējams.

Latvija saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā – pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

Iepriekš darbu sāka pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Emigranti, kuri pametuši Latviju pirms vairāk kā trīs gadiem, atgriežoties dzimtenē varēs iegūt līdz deviņiem tūkstošiem eiro savam biznesa projektam. Lai to saņemtu, jāiesniedz pieteikums dalībai konkursā "Atgriešanās grants". Iesniegumu pieņemšana noslēgsies 25.septembrī. Pēc tam komisija izvērtēs, kuras no idejām ir dzīvotspējīgas.

Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.