Ašeradens nosauc prioritātes valsts budžeta veidošanā

Edijs Pālens / LETA

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

"Uzņēmēju konkurētspējas stiprināšanai un iedzīvotāju izdevumu samazināšanai kritiski svarīgi bija rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam. Un tas ir izdevies, valdībai apstiprinot EM piedāvājumu samazināt atbalstu AS "Latvenergo" termoelektrocentrāļu (TEC) stacijām, kā rezultātā jau no nākamā gada samazināsies maksājumi par elektroenerģiju gan lielākajai daļai mājsaimniecību, gan uzņēmumu, vienlaikus paaugstinot Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju," norādīja ministrs.

EM un tās padotības iestāžu kopējais budžets 2018.gadam apstiprināts 183 966 614 eiro apmērā, no kā vislielākais finansējums - 89 314 340 eiro - paredzēts OIK samazināšanai, kā arī atbalstam energointensīviem uzņēmumiem un aizsargātajiem lietotājiem. Enerģētikas politikas īstenošanai papildu vēl paredzēti 29 372 507 eiro.

Būvniecības kvalitātes uzraudzībai, būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildības nodrošināšanai un administratīvā sloga mazināšanai būvniecībā, kā arī mājokļu pieejamības sekmēšanai 2018.gadā kopumā paredzēti 9 642 894 eiro, no kuriem septiņi miljoni eiro plānoti mājokļu atbalsta programmas īstenošanai, kuras ietvaros nākamā gada laikā plānots izsniegt 2643 garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus nākamajā gadā plānots paplašināt mājokļu atbalsta programmu, attiecinot to arī uz personām, kas ieguvušas augstāko vai vidējo profesionālo izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu.

"Mūsu prioritāte ir veicināt pieejamību mājoklim, motivējot iedzīvotājus palikt Latvijā un izbraukušos - atgriezties dzimtenē, tādejādi samazinot darba spēka zudumu un emigrāciju. Paplašinot mājokļu atbalsta programmu nodrošināsim mājokļu pieejamību pēc iespējas plašākam personu lokam - gan ģimenēm ar bērniem, gan jaunajiem speciālistiem," uzsvēra Ašeradens.

Valsts budžeta kontekstā uzņēmējdarbībai ļoti būtiska ir plānotā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. "UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie. Ar laiku pieaugs šo uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos papildu finansējuma piesaisti, radot plašākas iespējas ieguldīt uzņēmumu attīstībā un inovācijās - tādejādi paaugstinot komersantu produktivitāti," piebilda ekonomikas ministrs.

2018.gadā turpināsies desmitiem atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Atbalstam uzņēmējdarbības konkurētspējai paredzēti 34 011 736 eiro, kā ietvaros tiks atbalstīti komersanti starptautiskās konkurētspējas veicināšanai eksporta tirgos, projekti pētniecības rezultātu komercializācijai, identificēti eksporta projekti, uzsākti jauni potenciālie investīciju projekti, ieguldīts ārvalstu tiešo investīciju piesaistē un īstenoti pasākumi "konsultē vispirms" principa ieviešanai un jaunuzņēmumu atbalstam.

Godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai 2018.gada valsts budžetā paredzēti 4 647 349 eiro, kā ietvaros tiks nodrošināta godīgas konkurences uzraudzība, kā arī tirgus uzraudzība un patērētāju tiesību aizsardzība, t.sk. tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās.

Lai nodrošinātu vispusīgu informāciju par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām, procesiem un vidi, oficiālās statistikas nodrošināšanai 2018.gadā piešķirti 10 073 215 eiro.

Savukārt politikas plānošanai līdzsvarotas un konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai paredzēti 6 904 537 eiro, izstrādājot, organizējot un koordinējot ekonomiskās politikas īstenošanu, attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus un sabiedrību kopumā pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un ieviešot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda programmas inovācijas, mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības un enerģētikas jomās

Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.