Čakša: Skaidri jādefinē valsts un privātajā sektorā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidi

Edijs Pālens/LETA

Ir svarīgi skaidri definēt, kādi veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti privātajās, valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja veselības ministre Anda Čakša.

Viņa uzsvēra, ka jautājums par valsts finansējuma novirzīšanu tikai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm nav vienā dienā atrisināms, turklāt ministre uzskata, ka tādus pakalpojumus kā, piemēram, apaugļošanu, kas stabili nonākusi privātā sektora rokās, valstij nemaz nevajadzētu pārņemt. Savukārt pakalpojumus, kas izteikti ir valsts rokās, piemēram, onkoloģijas jomā, nevajadzētu sniegt privātajām iestādēm.

Viņa norādīja, ka patlaban 27% no valsts finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sniedz tieši privātās ārstniecības iestādes. "Mēs zinām, kuras lietas vairāk aizgājušas uz privāto sektoru, un kuras ir valsts un pašvaldības ziņā," piebilda Čakša.

Ar regulējumu nosakot, ka valsts finansējums tiek piešķirts tikai valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, varētu rasties risks par kvotu neizpildīšanu speciālistu trūkuma dēļ, atzīmēja Čakša. "Mēs jau šogad redzam, ka problēmas ir ar izpildi, jo atalgojuma dēļ ļoti daudzi ārsti ir pārmigrējuši uz privāto sektoru," teica ministre.

Kā vēstīts, valsts finansējuma piešķiršanas kārtība privātajām medicīnas iestādēm tiks apspriesta valdības līmeņa darba grupā, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).

Deputāti trešdien nolēma atteikties no ieceres noteikt tādu veselības finansēšanas regulējumu, kas paredz, ka privātās medicīnas iestādes varēs sniegt veselības aprūpes sekundāros un terciāros pakalpojumus par valsts līdzekļiem tikai tad, ja valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes tos nevarēs nodrošināt pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus.

Komentējot lēmumu atteikties no attiecīgajiem plāniem, Barča skaidroja, ka tie nebija izdiskutēti ar dažādu jomu partneriem. Viņa norādīja, ka neizdiskutēta priekšlikuma tālāka virzīšana varēja raisīt risku, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Tāpat nebūtu izslēgts arī Satversmes tiesas tiesvedības risks.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka minētais veselības aprūpes finansējuma sadales regulējums tieši un nesamērīgi diskriminēs privātās medicīnas iestādes, kas līdz šim veiksmīgi sniegušas pakalpojumus pacientiem.

Savukārt "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka šis priekšlikums radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū, jo ir pirmais oficiālais mēģinājums ierobežot privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējus.