Civilo augstskolu studentiem par piedalīšanos intensīvās militārās apmācībās izmaksās līdz 10 000 eiro lielu kompensāciju

Evija Trifanova / LETA

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka civilo augstskolu studentiem, kuri būs izgājuši intensīvas militārās apmācības, izmaksās kompensāciju.

Ja Saeima pieņems grozījumus, tad Aizsardzības ministrija (AM) apstiprināšanai valdībā iesniegs noteikumu projektu par izmaksājamās kompensācijas apmēru un kārtību, taču šobrīd ministrija aprēķinājusi, ka kompensācija būtu līdz 10 000 eiro liela.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA skaidroja, ka grozījumu galvenais mērķis ir piesaistīt cilvēkus valsts aizsardzībai, jo demogrāfijas rādītāji valstī nav labvēlīgi un skolu absolventu skaits samazinās. Aizsardzības ministrija izdomājusi, kā papildināt rezerves karavīru skaitu, un viens no priekšlikumiem ir augstskolās studējošo piesaistīšana valsts aizsardzībai.

"Iespējas valsts aizsardzībai piesaistīt jauniešus samazinās. Šis ir viens no veidiem, kā aizsardzībai piesaistīt studentus. Šādas iespējas piedāvā ļoti daudzas rietumvalstis, un bieži vien cilvēks, studējot civilajā augstskolā, paralēli apgūst aizsardzības jomu un pēcāk izvēlas militāro karjeru," uzsvēra komisijas vadītājs.

AM un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši virzītajam priekšlikumam studentam militārās mācības ilgs aptuveni trīs gadus, un to laikā būs jāapgūst karavīra pamatiemaņas, jaunākā instruktora kurss un paralēli jāapgūst zināšanas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA).

"Militārā apmācība sastāvēs no trim blokiem - vispārējās militārās pamatapmācības, nākamajā gadā sekos jaunākā instruktora kursa apgūšana, bet trešajā mācību gadā paralēli studijām civilajā augstskolā būs jāpiedalās NAA virsnieka apmācībai," norādīja aizsardzības resora pārstāvji.

AM un NBS pārstāvji piekrīt, ka militārā apmācība būs intensīva un studentam nāksies daudz laika pavadīt nometnēs un nodarbībās. "Studēšana NAA notiks paralēli - pa vakariem, brīvdienām un vasarās. Lielākais notikumu apjoms būs vasarā, kad norisinās lauku nometnes. Galīgo kompensāciju cilvēks saņems tikai tad, kad būs ieguvis visas nepieciešamās izglītības - gan civilās, gan militārās," uzsvēra NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos Imants Ziediņš.

Trīs gadu apmācības periodā students būs zemessarga statusā, un pēc apmācību pabeigšanas iegūs rezerves karavīra statusu.

Citi Saeimas komisijas šodien atbalstītie grozījumi Militārā dienesta likumā arī paredz, ka NBS komandieris vienu reizi gadā pēc rezerves karavīra motivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plānotās pārbaudes militārās mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus NBS komandieris atzinis par attaisnojošiem.

Grozījumi arī paredz, ka uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram kompensēs transporta izdevumus, kas radušies izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas līdz dienesta pienākumu vietai. Izdevumus par taksometra izmantošanu gan neatlīdzinās. Izdevumu apmērs un nosacījumi vēl būs jānosaka Ministru kabinetam.

Tāpat AM sagatavotie priekšlikumi paredz, ka Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Savukārt jaunsargi vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, tiks ieskaitīti NBS rezervē.

Ja aktīvajā militārajā dienestā iestāsies bijušais zemessargs, viņam karavīra kopējā izdienas stāžā ieskaitīs faktisko dienu skaitu, ko viņš pavadījis Zemessardzē vai ar šo dienestu saistītās mācībās. Patlaban regulējums šādu iespēju neparedz.

Tāpat plānots mainīt virsleitnanta un kapteiņa pakāpes piešķiršanas kārtību. Par virsleitnantu varēs kļūt pēc divu gadu dienēšanas leitnanta pakāpē līdzšinējo triju gadu vietā. Savukārt par kapteini varēs kļūt pēc trīs gadu dienēšanas virsleitnanta pakāpē līdzšinējo četru gadu vietā.

Likuma grozījumi paredz palielināt vecumu virsnieku apmācībai karavīriem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šādus karavīrus virsnieku pamatkursā turpmāk uzņems līdz 35 gadu vecumam līdzšinējo 30 gadu vietā.

Paredzēts papildināt kārtību par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, piemēram, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci militārajā objektā.

Tāpat likumprojekts precizē un papildina to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Tajā nedrīkstēs dienēt Latvijas pilsonis, kurš ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nonāvēšanu, valsts noslēpuma izpaušanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.