Dombrovskis: Latvijas banku rentabilitātes rādītāji ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā; tautsaimniecības kreditēšana - kūtra

EPA/LETA

Latvijas komercbanku rentabilitātes rādītāji ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā, tomēr tautsaimniecības kreditēšana joprojām notiek samērā kūtri, šodien forumā "Latvijas tautsaimniecība - pagātne, tagadne un nākotne" sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka Eiropas un Latvijas izaicinājumi patlaban ir līdzīgi un savstarpēji saistoši. Eiropas izaicinājumi minēti gan Baltajā grāmatā par Eiropas Savienības nākotni, gan šā gada 25.martā parakstītajā Romas deklarācijā. Deklarācijā teikts, ka Eiropas Savienība saskaras ar vēl nepieredzētiem izaicinājumiem gan globālā, gan vietējā mērogā - reģionāli konflikti, terorisms, pieaugošs migrācijas spiediens, protekcionisms, sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība.

"Daži no šiem izaicinājumiem mūs skar netieši, citi tieši, bet vēl citi - potenciāli mūs var skart tuvākā vai tālākā nākotnē. Tomēr mazas, atvērtas ekonomikas, kāda ir arī Latvija, ir ļoti jutīgas pret nestabilitāti reģionā un pasaulē. To nosaka arī Latvijas tautsaimniecības struktūra, kuras liela daļa ir saistīta ar eksportējošām nozarēm, piemēram, pārtikas pārstrādes un kokapstrādes jomā un pakalpojumiem, tādiem kā tranzīts vai finanšu pakalpojumi, kas pēc savas būtības ir globāli," pauda Dombrovskis.

Pēc viņa teiktā, jau daudzkārt minēts, ka globalizācijas procesā ir gan ieguvēji, gan zaudētāji. Tas rada nopietnu ietekmi arī uz politiskajām aktualitātēm, tai skaitā neseno populisma vilni.

"Pasaule un norises tajā kļūst arvien sarežģītākas. Arī risinājumi kļūst arvien sarežģītāki un bieži atbildes uz tiem prasa laiku, ir izmaksu ietilpīgas vai tos iespējams rast tikai sadarbībā ar citām valstīm. Nesenā bēgļu krīze un terorisma draudi ir spilgtākie piemēri," teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš norādīja, ka Eiropas un arī Latvijas ekonomikas attīstība vidējā un ilgtermiņā būs saistīta ar to, cik veiksmīgi spēsim iekļauties globalizācijas procesos gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Īpaši svarīgi būs tas, kā spēsim izmantot dalības Eiropas Savienībā sniegtās priekšrocības.

Pēc viņa paustā, neskatoties uz virkni riska faktoru, tādu kā "Brexit" vai nestabilitāte un konflikti kaimiņu reģionos, Eiropas Savienības ekonomika uzrāda labus rezultātus. Šogad un nākamgad tiek prognozēta izaugsme visās ES dalībvalstīs. Tāpat pakāpeniski tiek samazināts valsts parāda un budžetu deficīta līmenis. Vidējais budžeta deficīta līmenis eiro zonā samazināsies no 1,5% no IKP pērn līdz 1,4% šogad un 1,3% nākamgad. Samazinās arī valsts parāds, lai gan tā līmenis joprojām ir augsts: eiro zonā kopumā - aptuveni 90% no IKP. Bezdarba līmenis ir zemākais kopš krīzes laikiem. Eiropas Savienībā kopumā tas šogad būs 8% līmenī. Vienlaikus privātais patēriņš aizvien ir ekonomikas atlabšanas virzītājspēks. Investīcijas turpina palielināties, taču pieauguma līmenis saglabājas neliels.

"Kreditēšana eiro zonā pieaugoša pieprasījuma apstākļos varētu pieaugt, kaut arī atsevišķās dalībvalstīs bankām joprojām ir zema pelnītspēja, kas ir saistīta ar zemām procentlikmēm un augstu ienākumus nenesošo kredītu īpatsvaru. Šeit uzreiz gribētu uzsvērt - Latvija nav starp šīm dalībvalstīm. Latvijas komercbanku rentabilitātes rādītāji ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā, tomēr tautsaimniecības kreditēšana joprojām tiek īstenota samērā kūtri," atzina Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka kopumā aizņēmumu izmaksas ir labvēlīgas izaugsmei, jo monetārā politika joprojām ir atbalstoša. Vienlaikus jāņem vērā, ka tuvākajā laikā Eiropas Savienība vairs nevarēs paļauties uz labvēlīgiem ārējiem faktoriem, jo piemēram, naftas cenas uzrāda pieaugošu tendenci un šobrīd nav sagaidāma turpmāka būtiska eiro kursa pazemināšanās pret ASV dolāru.

"Runājot par investīcijām, vēsturiski investīciju līmenis Eiropas Savienībā ir bijis 21-22 % apmērā no IKP. Globālās finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, tas būtiski nokritās, 2013. gadā sasniedzot zemāko punktu 19,4% līmenī. Investīciju apjoms pašreiz turpina kāpt, taču vēl aizvien nav sasniedzis pirmskrīzes trenda līmeni. Tāpēc viena no pirmajām Eiropas Komisijas iniciatīvām bija investīciju plāns Eiropai. Investīciju plānam, kuru pirms divarpus gadiem sāka īstenot Eiropas Komisija, jau tagad redzami pozitīvi rezultāti. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) līdz šim ir nodrošinājis atbalstu projektiem vairāk nekā 180 miljardu eiro apmērā visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā fonda panākumus, Eiropas Komisija ir nolēmusi palielināt ESIF finansējumu no sākotnēji plānotajiem 350 līdz 500 miljardiem eiro līdz 2020. gada beigām," klāstīja Dombrovskis.

Tomēr, pēc viņa teiktā, tikai ar publiskā finansējuma atbalstu problēmu atrisināt nevarēs, jo privātās investīcijas veido 90% no investīciju kopējā apmēra. Tāpēc, lai piesaistītu investīcijas, dalībvalstīm ir arī jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, tostarp tieslietu un maksātnespējas jautājumi. Ir jāatsāk tautsaimniecības kreditēšana.

Komisārs atzina, ka kopumā Eiropas ekonomikas atkopšanās temps joprojām ir samērā lēns. Viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienības līmenī ir paātrināt ekonomikas izaugsmes tempu. Trīs galvenās ekonomiskās politikas prioritātes, kas ir Eiropas Komisijas dienaskārtībā, ir investīcijas, strukturālās reformas un atbildīga fiskālā politika. Arī Latvijā šīs trīs galvenās prioritātes jāturpina izmantot par orientieri, veidojot fiskālo un makroekonomisko politiku.

Viņš sacīja, ka pērn Latvijas ekonomikas izaugsmi piebremzēja investīciju kritums, kas pamatā bija saistīts ar pāreju uz jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un attiecīgi lēnāku Eiropas Savienības fondu apguvi. Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara prognozei līdz ar investīciju kāpumu un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, sasniedzot 3,2% šogad un 3,5% nākamajā gadā.

Vienlaikus, neraugoties uz straujo ekonomikas izaugsmi, jūtami palielināsies budžeta deficīts - no 0,8% no IKP šogad līdz 1,8% no IKP nākamgad. Budžeta deficīta pieaugums lielā mērā ir saistīts ar plānoto nodokļu reformu, kur vismaz pagaidām nav iezīmēti kompensējošie pasākumi negatīvās fiskālās ietekmes novēršanai.

"Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tiek prognozēts, ka šogad un nākamgad Latvijā būs straujākais ekonomiskās izaugsmes temps, bet vienlaikus arī lielākais budžeta deficīts.

Pieprasījums pēc darbaspēka turpinās pieaugt, veicinot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un bezdarba mazināšanos. Pieprasījums pēc darbaspēka un plānotais ievērojamais minimālās algas paaugstinājums noteiks arī samērā strauju algu pieaugumu - virs 6% gadā," pauda Dombrovskis.

Pēc zemas inflācijas perioda iepriekšējo četru gadu laikā šogad un nākamgad patēriņa cenu kāpums Latvijā būs straujāks - 2-2,2% robežās. Straujāka inflācija ir saistīta ar pieaugošām enerģijas cenām un augošu iekšzemes pieprasījumu Latvijā.

Uzrunā Latvijas ekspremjers pievērsās ar ekonomiskās politikas prioritātēm. "Pirmkārt, investīcijas. Investīcijas būs viens no noteicošajiem faktoriem Latvijas tautsaimniecības tālākajai attīstībai. Šobrīd lielākais uzsvars tiek likts uz Eiropas Savienības fondu apguvi. Šajā plānošanas periodā Latvijai ir pieejami 5,6 miljardi eiro, no kuriem jau izmaksāti 639 miljoni eiro jeb 11,4%, savukārt projektu atlase veikta 38% no pieejamā finansējuma. Jāsaka gan, ka Eiropas Savienības fondi nav vienīgā iespēja audzēt investīciju apjomu," sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš uzsvēra, ka būtiski panākt lielāku privāto investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā. Šeit lielu lomu var spēlēt arī ESIF, ka arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - Eiropas Investīciju fonda un "Altum" atbalsta programmas. Investīcijas infrastruktūrā ir būtisks faktors ekonomikas attīstībai, tomēr nākotnes konkurences cīņā pasaulē Latvijai ir krietni vairāk jāinvestē cilvēkos un tehnoloģijās. Svarīgi ir panākt arī to, ka komercbankas vairāk iesaistās tautsaimniecības finansēšanā.

"Kā jau minēju, komercbanku rentabilitātes rādītāji Latvija ir starp austākajiem Eiropas Savienībā, savukārt tautsaimniecības kreditēšanas ziņā no komercbanku puses Latvija būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Bez kreditēšanas nevar cerēt uz ekonomikas strauju izaugsmi," piebilda Dombrovskis.

Vienlaikus viņš atzīmēja nevienlīdzības mazināšanu. Globalizācijas kontekstā viens no lielajiem izaicinājumiem ne tikai Latvijā, bet ar Eiropas Savienībai kopumā ir panākt, ka izaugsme ir iekļaujoša. Tāda ir arī Eiropas Komisijas rekomendāciju būtība Latvijai - pārcelt nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām, izaugsmi mazāk ietekmējošām jomām. Komisija arī rekomendē uzlabot sociālā drošības tīkla kvalitāti vai samazināt līdzmaksājumus un uzlabot veselības aprūpes pieejamību.

Tāpat viens no izaicinājumiem Latvijai būs spēja operatīvi veikt reformas. "Pēdējos gados Eiropas Komisijas ziņojumos par Latviju un Eiropas Komisijas valsts specifiskajās rekomendācijās regulāri min jomas, kurās nepieciešamas reformas. Tradicionāli starp tām ir gan veselības sistēma, gan izglītība, gan pasākumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Ilgtermiņā Latvija nespēs konkurēt ar zemām darbaspēka izmaksām, tādēļ vienīgā iespēja ekonomikas izaugsmei ir darba ražīguma kāpināšana. Svarīgs priekšnoteikums šeit ir kvalificēta darbaspēka pieejamība. Nesenā pagātnē ir bijuši gadījumi, kad lieli ražojošo investīciju projekti neienāk Latvijā tieši šī iemesla dēļ. Šeit jāpanāk, ka reforma izglītības sistēmā iet roku rokā ar Eiropas jauno prasmju programmu," klāstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Tomēr viens no galvenajiem uzdevumiem esot sekot valsts fiskālajai veselībai. Latvijas tautsaimniecība piedzīvojusi dažādas krīzes, un tieši fiskālā disciplīna ir priekšnoteikums ekonomikas izturībai pret dažādiem šokiem.

"Izaicinājumi, ar kuriem tuvākajos gados nāksies saskarties Eiropas un Latvijas iedzīvotājiem, ir līdzīgi un savstarpēji saistīti. To, kādas atbildes uz šiem izaicinājumiem mēs izvēlēsimies, lielā mērā noteiks arī diskusijas par Eiropas nākotni rezultāts. Šobrīd Komisija ir izvērtējusi piecus dažādus scenārijus, un dalībvalstīm un sabiedrībai ir iespēja iesaistīties diskusijā. Tieši to es arī gribētu aicināt darīt - esiet aktīvi, iesaistieties diskusijā, piedalieties paši Eiropas nākotnes veidošanā," aicināja Latvijas bijušais premjerministrs.

Kā ziņots, šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek forums "Latvijas tautsaimniecība - pagātne, tagadne un nākotne". Pasākuma noslēgumā paredzēta grāmatas "Latvijas tautsaimniecības vēsture" atvēršana.