Eirodeputāte Vaidere: Latvijas iedzīvotājus baro ar mēsliem

Evija Trifanova/LETA

Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere ir pieprasījusi finansējumu, lai varētu veikt salīdzinošu pētījumu produktiem, kas tiek piegādāti uz Latviju, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".

"Cilvēki Latvijā un citās vietās novēro ievērojamas dažādu produktu atšķirības. Piemēram, ja jūs pērkat kafiju, veļas pulveri, krējumu Vācijā vai Latvijā, diemžēl mēs bieži konstatējam atšķirības kvalitātē. Tie produkti, kas tiek pārdoti Rietumeiropā, bieži vien ir kvalitatīvāki," raidījumā pauž pārliecību Inese Vaidere. Tāpat viņa pastāstījusi, ka dažās valstīs, piemēram, Slovākijā, veiktajos pētījumos konstatēts, ka daudzos gadījumos pat lielās kompānijas, pārdodot preces ar vienu un to pašu nosaukumu, ir mainījušas to sastāvu, un, diemžēl, ne par labu Centrālās un Austrumeiropas valstu tirgiem. "Tādu taktiku turpināt nedrīkst, es par to jau esmu rakstījusi un cīnījusies citos veidos. Šopavasar mūsu teikto beidzot ir sadzirdējusi Eiropas Komisijas pārstāvji, un es arī plānoju saistībā ar šo sarīkot konferenci Eiropas Parlamentā," stāsta I. Vaidere. Pēc viņas teiktā, konference notiks jūnija beigās vai septembrī.

Vienlaikus deputāte ir iesniegusi pilotprojektu, lai pārbaudītu virkni produktu, balstoties uz nopietniem faktiem. "Bet turpinājumā būs jāizstrādā noteikumi, kas ir Eiropas Komisijas spēkos, lai nepieļautu praksi, kad vienas firmas un vienas markas produktiem, kas tiek tirgoti dažādu valstu grupās, ir atšķirīga kvalitāte," par tālākajiem plāniem stāsta I. Vaidere.

Pēc deputātes stāstītā, Slovākijas patērētāju asociācija nesen ir veikusi zīmolu produktu pētījumu, kuri bijuši veikalu plauktos Vācijā, Austrijā, Čehijā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā. Testēšanas grozā bijusi šķīstošā kafija, koka-kola, šokolādes, kā arī melnie un sarkanie pipari. Rezultātā izrādījies, ka vislielākās pretenzijas bijušas pret pret pipariem, taču ražotājs taisnojies, ka uz Bulgāriju un Slovākiju kļūdas dēļ nosūtīta prece ar beigušos derīguma termiņu. Savukārt koka-kolā, kura paredzēta Austrumeiropai, tiek izmantots cukura aizvietotājs, kas ir daudz lētāks, nekā dabīgais cukurs. 

Kāda cita laboratorija Čehijā atklājusi, ka Vācijā zivju nūjiņās ir vairāk zivju, bet gaļas konservos vairāk kvalitatīvas cūkgaļas, nekā tajos, kuri tiek sūtīti uz Austrumeiropas tirgiem, un kuros pievienota lēta vistas gaļa.

Arī Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis atzīst, ka "vietējā tirgū patiešām reizēm nonāk nekvalitatīvāki produkti. Taču ja marķējumā norādītais atbilst produkta sastāvam, tad te nekādu pārkāpumu arī nav, un tas jau ir ētikas jautājums." Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs kā iemeslu šādai situācijai saskata Austrumeiropas valstu iedzīvotāju zemajā maksātspējā. Pēc viņa domām, lielie ražotāji samazina savus tēriņus, Austrumeiropas valstu tirgiem piegādājot lētākus produktus un preces, ražošanas procesā izmantojot vienkāršākas tehnoloģijas.

Piemēram, kafija var tikt izgatavota no lētāku šķirņu kafijas pupiņām. Taču tas netiek norādīts marķējumā, un to arī ražotājs izmanto. "Vienkārši mums ir dažādi tirgi un dažādas kvalitātes prasības. Ja vācieši, piemēram, ir pieraduši dzert stiprāku kafiju vai arī lietot koncentrētāku veļaspulveri, tad koncerni ar to rēķinās un atrod tirgus, kuros var iztirgot nekvalitatīvāku preci," skaidro Danusēvičs.