EK par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu soda Lietuvas valsts dzelzceļu ar gandrīz 28 miljoniem eiro

Ieva Lūka / LETA

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

"Lietuvos geležinkeliai" vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, ""Lietuvos geležinkeliai" izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē".

"Eiropas Savienībai ir vajadzīgs labi funkcionējošs dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus. Ir nepieņemami un vēl nav pieredzēts, ka uzņēmums demontē sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences," viņa uzsvērusi.

EK veiktajā izmeklēšanā secināts, ka šīs darbības ierobežoja konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, liedzot vienam no lielākajiem "Lietuvos geležinkeliai" klientiem - Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" kontrolētajam Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva" - izmantot cita dzelzceļa operatora pakalpojumus.

"Lietuvos geležinkeliai" nav pierādījis, ka tam bija objektīvs pamatojums likvidēt šo sliežu ceļa posmu. Šādi rīkojoties, uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102.pantu, kurā ir paredzēts dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, norādīts EK paziņojumā.

EK lēmumā paredzēts ne tikai naudassods, bet arī prasība "Lietuvos geležinkeliai" novērst pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība. Demontētā posma atjaunošana Lietuvai varētu izmaksāt vēl 20 miljonus eiro.

"Šo jautājumu, ko esam mantojuši [no iepriekšējās uzņēmuma vadības], tāpat kā citas no pagātnes mantotās problēmas, mēs centīsimies atrisināt ekonomiski optimālākajā ceļā, kas "Lietuvos geležinkeliai" radītu vismazākos zaudējumus," paziņojumā presei pirmdien norādījis dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška, kas šai amatā stājās pērn decembrī.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai BNS izteicās, ka Lietuva liks lietā visas likumīgās iespējas pierādīt savu taisnību.

19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms "Orlen Lietuva" un "Lietuvos geležinkeliai" konflikta dēļ negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.

Pēc “Orlen” iesniegtās sūdzības EK 2011.gadā veica pārbaudes “Lietuvas dzelzceļa” telpās un 2013.gada martā sāka oficiālu pretmonopola procedūru. 2015.gada janvārī EK nosūtīja uzņēmumam iebildumu paziņojumu.

Septembra sākumā Lietuvas premjers paziņoja, ka Lietuva piedāvājusi koncernam "PKN Orlen" labvēlīgus pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms netiktu atjaunots. Kā viņš tobrīd sacīja aģentūrai BNS, tarifu piedāvājums ietverts priekšlikumos par strīda risināšanu, ko "Lietuvos geležinkeliai" izteikusi koncernam.

Taču Latvijas valdība pagājušajā nedēļā iesniedza Lietuvai oficiālu notu, kurā pieprasīja atjaunot izārdīto posmu un nodrošināt iespēju pārvadāt kravas pa Latvijas dzelzceļiem.

Pērn Brisele aicināja Lietuvu izvēlēties vienu no diviem risinājumiem - maksāt lielu naudassodu un atjaunot demontēto posmu vai arī reorganizēt kompāniju "Lietuvos geležinkeliai", nošķirot dzelzceļa infrastruktūru un pārvadājumus saskaņā ar ES ceturto jeb dzelzceļa tiesību aktu paketi. Taču šīs idejas kritiķi brīdinājuši, ka Lietuvas valsts var zaudēt ienesīgo kravu pārvadājumu biznesu.

Kā apgalvo "Lietuvos geležinkeliai", Mažeiķu-Reņges posms bijis tikai viens no alternatīvajiem variantiem satiksmei ar Latviju, bet nebūt ne vienīgais ceļš un savulaik noārdīts drošības apsvērumu dēļ, tomēr arī pēc tam nodrošinātas dzelzceļa satiksmes iespējas ar kaimiņvalsti.

Uzņēmums minējis, ka 2007.gadā, kad šis posms vēl izmantots, no Lietuvas uz Latviju pārvests 675 000 tonnu naftas produktu, bet, kopš tas vairs netiek lietots, šis apjoms svārstījies no 480 000 līdz 941 000 tonnām gadā, tai skaitā pērn sasniedzis 844 000 tonnu.

Laikā, kad tika noārdīts Mažeiķu-Reņģes posms, Lietuvā pie varas bija sociāldemokrātu premjera Ģedimina Ķirķila valdība, kurā satiksmes ministra amatu ieņēma vēlākais premjers Aļģirds Butkevičs, savukārt "Lietuvos geležinkeliai" vadīja Stasis Dailīdka, kas pagājušā gada nogalē atkāpās no amata, uzņēmumam saņemot asu kritiku par patvaļīgu un necaurskatāmu darbību.