Eksperts: Karš informatīvajā telpā ir lētāks par militāriem līdzekļiem

Ieva Čīka/Leta

Karš informatīvajā telpā ir lētāks par militāriem līdzekļiem, konferencē "Eiropas Savienības (ES) nākotnes virzība: nacionālās prioritātes, reģionālie izaicinājumi un kopējās iespējas" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts.

Kā klātesošajiem norādīja Sārts, tās puses, kas cenšas digitālajā vidē ietekmēt otru pusi, mērķis ir mainīt tās viedokli un ietekmēt rīcību par labu sev, un šāds rīcības modelis zināms jau no seniem laikiem. Centra direktors vērsa uzmanību, ka informācijas daudzums digitālajā vidē, ko cilvēki tās iegūšanai izmanto arvien biežāk, ievērojami palielinās un turpinās palielināties.

Pēc Sārta domām, digitālā vides piesārņošana ar viltus ziņām tikai turpinās pieaugt un cilvēki arvien dziļāk ieslīgs informācijas pārpilnībā, kurā tiem tiks sniegta tāda informācija, ko tie vēlas redzēt un lasīt, tādējādi neiegūstot pilnvērtīgu priekšstatu par konkrētu tematu.

"Stāsts ir lēts, bet militārie līdzekļi ir dārgi. Mēs vēlamies saņemt tādu informāciju, kas pierāda, ka mums ir taisnība un informāciju, kas mums nepatīk, mēs nemaz nelasām. Digitālā vide kļūst arvien dinamiskāka, digitālie rīki ļauj sasniegt miljoniem cilvēku. Lielu daudzumu cilvēku rīcību var ietekmēt ar vienu ierakstu sociālajā tīklā," skaidroja Sārts.

StratCom direktors vērsa uzmanību, ka viltus ziņas nenāk tikai un vienīgi no Krievijas, bet vērojams, ka šādus paņēmienus izmanto arī citas valstis. Kā piemērus viņš minēja Keniju, Filipīnas un Venecuēlu, skaidrojot, ja valstij pastāv nelielas militāras vai starptautiskas ietekmes spējas, tad digitālā ietekme ir tā, kas neprasa ievērojamus līdzekļus, tādēļ to var viegli izmantot.

"Nepieciešams domāt par to, kā jaunā digitālā vide ietekmē ikdienas procesus un vēlēšanas. Neredzu, ka tās ietekme līdz šim nopietni tiktu ņemta vērā, neskatoties uz to, ka Latvijā tuvojas vēlēšanas. Lai ar dezinformācijas draudiem cīnītos, nopietni jāapsver sabiedrības izglītošana un informēšana, jo izsekot un pieķert katru dezinformācijas avotu nav iespējams. Draudiem digitālajā telpā īpaši jāgatavojas mazām valstīm," pārliecināts eksperts.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka ES pastāv izteikta vajadzība mērķtiecīgi investēt stratēģiskā komunikācijā, lai spētu sabiedrībām skaidrot, kādas ir Eiropas vērtības un ko nozīmē būt eiropietim. Cīņā pret dezinformāciju svarīga būtu arī mediju satura kvalitātes uzlabošana, sabiedrības izglītošana un darbs ar jauno ES paaudzi, jo jauniešiem jārada sajūta, ka tie pieder Eiropai, sacīja Melbārde.

Mediju lomu cīņā pret dezinformāciju minēja arī "Atlantic Council" domnīcas nerezidējošā līdzstrādniece Elizabete Brova. Viņa atzīmēja, ka valstu valdībām būtu jāpiedāvā dažādām mediju organizācijām apmācības, jo atšķirt viltus ziņas no patiesām nav viegli un tām nereti nav resursu, lai algotu personu, kas veiktu izpēti par ziņu patiesumu.