Eksperts: Ķīmisko ieroču izmantošana Sīrijā ir kauna traips Krievijai

Ieva Lūka / LETA

4.aprīlī veiktais ķīmisko ieroču uzlidojums Sīrijā parāda, ka Krievija zināja par prezidenta Bašara al Asada rīcībā esošajiem ķīmiskajiem ieročiem vai nenodrošināja starptautisko tiesību izpildi, kas ir ievērojams kauna traips Krievijas diplomātijai un spējai ietekmēt Asadu, aģentūrai LETA norāda Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Māris Cepurītis.

Pētnieks uzskata, ka ķīmiskais uzbrukums Sīrijas Idlibas provincē rada spēcīgu spiedienu uz Krieviju, jo kopš 2013.gadā notikušā ķīmiskā uzbrukuma Damaskas pievārtē Krievija uzņēmās garantēt, ka visi Asada rīcībā esošie ķīmiskie ieroči tiks iznīcināti, bet Krievija to nav spējusi vai vēlējusies izdarīt.

Komentējot piektdien notikušo ASV raķešu uzlidojumu gaisa spēku bāzei Sīrijā, Cepurītis norāda, ka uzbrukums tika veikts ar mērķi dot signālu, ka 4.aprīlī notikušais ķīmiskais uzbrukums bija sarkanās līnijas pārkāpšana, un, ja turpmāk tiks veikti šādi uzbrukumi, tad nāksies sastapties ar ļoti asu un militāra veida pretreakciju.

Cepurītis ir pārliecināts, ka Krievija vēlas, lai pasaule redz, ka pēc raķešu uzlidojuma tiek pastiprināta militārā klātbūtne Sīrijā, jo tas ir vienīgais veids, kā Krievija var turpināt atbalstīt Asada režīmu un nodrošināt, ka viņš paliek pie varas.

"Uzlidojums parādīja, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzība īsti nedarbojas un Krievijai kā drošības garantam ir ļoti svarīgi šo sistēmu uzlabot," domā pētnieks.

Kā ziņots, 7.aprīlī ASV raidīja 59 spārnotās raķetes "Tomahawk" uz gaisa spēku bāzi Sīrijā, atriebjoties par 4.aprīlī Sīrijā notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem.

Arī 2013.gada 21.augustā uzbrukumā, kas notika Damaskas pievārtē, domājams, tika izmantoti ķīmiskie ieroči, un tajā dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku.