Gāzes piegādes krīzē ES valstis varēs iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu

EPA / LETA

Saskaroties ar gāzes piegādes krīzēm, Eiropas Savienības (ES) valstis varēs iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu, aģentūrai LETA pavēstīja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Viņa norādīja, ka EP apstiprinājis jaunus šādus noteikumus. Prioritāte būs pietiekama gāzes piegāde mājsaimniecībām, centralizētās apkures iekārtām un tādiem būtisku sociālu pakalpojumu sniedzējiem kā piemēram, slimnīcām. Krīzes skarta dalībvalsts varēs aktivizēt solidaritātes mehānismu un lūgt palīdzību citām valstīm.

Atbilstoši jaunajiem noteikumiem tiks izveidotas četras "riska grupas", kurās iekļautās dalībvalstis sadarbosies, nosakot riska līmeni un īstenojot preventīvus un ārkārtas krīžu novēršanas pasākumus. Noteikumi paredz trīs piegādes krīžu līmeņus - agrīno brīdinājumu, trauksmi un ārkārtas stāvokli. Dalībvalstis tos varēs izsludināt, informējot Eiropas Komisiju un attiecīgās "riska grupas" dalībvalstis.

Znotiņa-Znota arī pauda, ka būtisks faktors ir pārredzami līgumi. Eiropas Komisija varēs pieprasīt informāciju par būtiskiem gāzes piegādes līgumiem jeb tādiem, kas regulē 28% ikgadējā patēriņa piegādi. Komisija arī varēs pieprasīt detalizētu informāciju par citiem līgumiem, kas ietekmē gāzes piegādi, piemēram, tādiem, kas regulē piekļuvi infrastruktūrai.

"Mūsu pilsoņi nedrīkst palikt bez gāzes. Ar šiem noteikumiem dalībvalstis apņemas sniegt savstarpēju palīdzību, ja gāzes piegāde tiek pārtraukta. Jaunā regula stiprinās reģionālo sadarbību un padarīs gāzes piegādes līgumus pārskatāmākus," pauda EP ziņotājs Ježijs Bužeks.

Regula tika apstiprināta ar 567 balsīm, pret 101, 23 deputātiem atturoties. Saņemot ES Padomes apstiprinājumu, pārskatītā gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumu regula tiks publicēta Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas.

EP deputāts Krišjānis Kariņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka jaunais regulējums Eiropas Komisijai dots papildu ieročus cīņā ar Krievijas "Gazprom" patvaļu.

"Trešā daļa no ES patērētās dabasgāzes ir no viena piegādātāja - Krievijas monopoluzņēmuma "Gazprom". Līdz ar Eiropas Parlamenta atbalstu dabasgāzes piegāžu drošības regulai, būtiski tiek palielināts caurspīdīgums dabasgāzes tirgū Eiropā un samazināta "Gazprom" patvaļa," pauda Kariņš.

Pēc viņa teiktā, šodien EP plenārsesijā atbalstītais likums dod nozīmīgas papildu pilnvaras Eiropas Komisijai - tiesības redzēt komerclīgumus, kurus Eiropas Savienības uzņēmumi visās 28 dalībvalstīs slēdz ar dabasgāzes piegādātājiem, tostarp arī "Gazprom".

"Ar šo regulu Eiropas Komisijai būs tiesības ieskatīties līgumos, lai nodrošinātu gan gāzes piegāžu drošību, gan to, ka mēs visi nepārmaksājam par šo dabas resursu. Vienlaikus tas dos iespēju daudz agrāk reaģēt un apturēt tādus projektus kā "Nord Stream 2", kas ir klajā pretrunā Enerģētikas savienības izveides mērķiem un palielina ES atkarību no viena piegādātāja - Krievijas," uzsvēra deputāts.

Jaunā regula ir daļa no ilgtspējīgas enerģētiskās drošības pasākumu kopuma, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2016.gada februārī. Tā padara gāzes tirgus pārskatāmākus un stiprina ES noturību gāzes piegādes krīžu gadījumos.