Igauņu arheologi atraduši vērtīgas vēlā vikingu laikmeta senlietas

morguefile.com

Igauņu arheologi atraduši vērtīgas senlietas, kas varētu būt datējamas ar vēlo vikingu laikmetu, un atraduma izpētē nācies likt lietā modernās tehnoloģijas, vēsta Igaunijas sabiedriskā televīzija.

Pēc arheologu teiktā, viens no interesantākajiem atradumiem ir alvas piekariņš, kas imitē Novgorodas kņaza Jaroslava laiku sudraba monētu, kas šobrīd uzskatāma par lielu retumu.

Senlietas pērn novembrī Harju apriņķa rietumdaļā atrada kāds amatierarheologs. Sākotnējā izpēte un skenēšana uzrādīja zemē metāla rotu un auduma šķiedru klātbūtni. Konstatējot, ka audumu zemē gandrīz pilnībā sagrauzis laika zobs, tika nolemts pārējā atraduma izpētē likt lietā mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas.

"Tas ir pirmais gadījums visā Igaunijas arheoloģijas vēsturē, kad mēs veicām tomogrāfiju Tiesu ekspertīzes institūtā. Savā laboratorijā mēs zemi caurskatījām arī ar rentgenu. Ja atradums iecementējies monolītā masā, tā ir vienīgā iespēja, kā apzināt, kur atrodas atsevišķi elementi, lai turpmākajā darbu gaitā tos nesabojātu," skaidrojusi Tallinas universitātes arheoloģe Jāna Ratasa.

Kā pastāstījis tās pašas augstskolas arheologs Mauri Kiudso, domājams, ka mantu lāde piederējusi kādai sievietei, kas varētu būt gājusi bojā pēkšņā uzbrukumā, un šīs mantas atrašanās vieta palikusi nezināma.

"Īpaši interesanti ir atrastie alvas piekariņi. Tie ir divu veidu. Pirmais, domājams, darināts Igaunijas teritorijā. Otrais atgādina piekariņus, kādus savulaik kala kņaza Jaroslava laikā. Tie imitē sudraba monētu, kas tolaik bija apgrozībā un kurai vienā pusē bija kņaza attēls, bet otrā - Rjurika dinastijas zīme. Šobrīd visā pasaulē zināmas tikai astoņas šādas monētas," viņš norādījis.

Lādē vēl atrasta arī alvas detaļa no krēsla.

Ekspertiem vēl jānosaka precīzs atraduma vecums un tā iespējamā izcelsme, bet arheologi jau šobrīd sliecas domāt, ka tas varētu būt viens no vērtīgākajiem atradumiem, kādi jebkad veikti Igaunijas teritorijā.