IZM nākamajiem četriem gadiem piedāvā astoņus zinātnes prioritāros virzienus

Ieva Lūka / LETA

Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm un sabiedrības interesēm Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi astoņus virzienus, kuros tupamākajos četros gados tiks fokusēts Latvijas zinātnieku darbs, liecina šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais rīkojuma projekts "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē no 2018. līdz 2021.gadam".

Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad - 14 miljonus eiro.

Kā aģentūru LETA informēja IZM, par prioritāriem izvirzīti tādi virzieni kā dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai, energoneatkarība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija, zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai, atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja, sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi, kā arī Latvijas valstiskums, valoda un vērtības.

IZM uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās - dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem - vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.

Projektos varēs iesaistīties visi zinātnieki, neatkarīgi no specializācijas.

IZM informēja, ka līdz 2017.gada beigām spēkā ir seši prioritārie zinātņu virzieni - vide, klimats un enerģija, inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas, sabiedrības veselība, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība un letonika. Šie virzieni lielā mērā ir saskaņā ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" prioritātēm, tomēr kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.

Pēc IZM paustā, nepieciešamība pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus saistīta ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās. Tā norādījuši zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri veica IZM pasūtīto pētījumu par prioritārajiem virzieniem zinātnē.

Iedzīvotāji pētījuma veicējiem akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, piemēram, saistībā ar veselību un pārtikas kvalitāti, savukārt kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi.

IZM pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme atteikties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. "Zinātnes institūcijas un zinātnieki nereti norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga," skaidroja ministrijā.

Iedzīvotāji par prioritārajiem virzieniem aicināti izteikties atvērtajā diskusijā ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra pārstāvjiem. Diskusija notiks 26.oktobrī plkst.10 Rīgas Juridiskajā augstskolā.