Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora amatā stāsies Guntars Prānis

Ieva Lūka / LETA

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora amatā šodien stāsies Guntars Prānis.

Viņš jau iepriekš strādājis JVLMA, pildot Muzikoloģijas katedras profesora un Senāta priekšsēdētāja amata pienākumus. Uz akadēmijas rektora amatu kandidēja pieci cilvēki. Līdz šim rektora amata pienākumus pildīja Artis Sīmanis.

2015.gada Prānis maijā ieguvis mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu ar visaugstāko novērtējumu "Summa cum Laude" par promocijas darbu "Rīgas misāles dziedājumi viduslaiku Eiropas gregorisko tradīciju kontekstā".

Kopš 2014.gada Prānis ir JVLMA Senāta priekšsēdētājs, kopš 2011.gada -Ētikas komisijas priekšsēdētājs. 2009.gadā ieguvis maģistra grādu muzikoloģijā JVLMA, studiju laikā veicis pētniecības darbu Grācas Mūzikas augstskolā Austrijā.

Viņš studējis arī kordiriģēšanu JVLMA, bet pēc tam - kora un orķestra diriģēšanu, kā arī seno mūziku Vācijā. Studējis seno mūziku Austrijā, Vācijā un Šveicē, īpaši pievēršoties viduslaiku mūzikai. Pētījis gregorisko korāli, pavadot vairākus mēnešus benediktīniešu klosteros. Prānis ir Starptautiskās Gregoriskā korāļa pētniecības asociācijas "AISCGre" biedrs.

Viņš ir arī senās mūzikas ansambļa "Schola Cantorum Riga" dibinātājs un vadītājs. Ansamblis veic aktīvu koncertdarbību Latvijā un ārzemēs. Tāpat ansamblis ieskaņojis neskaitāmus mūzikas ierakstu albumus, no kuriem "Rīgas mesa" saņēma Latvijas Ierakstu gada balvu. Par savu koncertdarbību 2016.gadā ansamblis nominēts Latvijas Lielajai Mūzikas gada balvai. Prānis aktīvi piedalās Latvijas dziesmu svētku kustībā un ir 2018.gada Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncerta "ES esmu..." mākslinieciskais vadītājs.

Kā ziņots, Valdība par JVLMA rektoru apstiprināja profesoru Guntaru Prāni.

Kā aģentūrai LETA sacīja JVLMA Satversmes sapulces priekšsēdētājs Valdis Bernhofs, uz amatu kandidēja pieci cilvēki, kuru akadēmijas nākotnes skatījumā bija daudz kopīga, kā arī daudz atšķirīga. Visi kandidāti uzsvēra nepieciešamību stiprināt studentu talantu attīstīšanu, bet atšķirīgi ir bijuši rīcības virzieni, ar kuriem to varētu panākt.

Bernhofs uzsvēra, ka visi apstiprinātie kandidāti bija spēcīgi un ar skaidru nākotnes redzējumu, taču Satversmei bija jāizšķiras par akadēmijai vispiemērotāko kandidātu.