Judins: "Oligarhu lietas" materiāli liecina, ka valsts nozagšana pastāv

Ieva Lūka / LETA

Krimināllikumā nav jēdziena "valsts nozagšana", taču "oligarhu lietas" materiālos ir vairāki piemēri, kas liecina, ka realitātē šāda parādība pastāv, šodien "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja komisijas loceklis Andrejs Judins (V).

Judins šodien komisijas locekļus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi (KNAB) iepazīstināja ar savu prezentāciju par valsts nozagšanas pazīmēm.

Judins skaidroja, ka Latvijā nav ieviests krimināltiesību jēdziens "valsts nozagšana" un Krimināllikumā nav panta ar šādu nosaukumu. Valsts nozagšana ir parādība, kad cilvēki sagrābj varu, lai iegūtu mantu un vairotu savu varu. Valsts nozagšana nozīmē iegūt neleģitīmu ietekmi uz valsts procesiem, lai izmantojot varu varētu labi dzīvot un primāri apmierināt savas intereses. Šī parādība ir kā datorvīruss, kas apkalpo nevis datora īpašnieka, bet hakera intereses, norādīja Judins.

Judins arī sniedza skaidrojumu, kā konstatēt valsts nozagšanu. Pirmkārt, par valsts nozagšanu liecina likumdošanas procesa ietekmēšana neleģitīmām metodēm, piemēram, nelikumīga partiju finansēšana un labumu nodrošināšana deputātiem, kad deputāti domā, kā apkalpot naudas devēja intereses.

Otrkārt, valsts nozagšana var pastāvēt izpildvaras darbībā, kad valdības vai citu iestāžu lēmumu rezultātā labumus iegūst atsevišķas personas vai personu grupas. Treškārt, valsts nozagšana var pastāvēt, ietekmējot tiesībaizsardzības iestāžu darbību, piemēram, nemaksājot šo iestāžu darbiniekiem atbilstošas algas vai šo iestāžu vadības līmenī ieceļot lojālus cilvēkus. Ceturtkārt, valsts nozagšana var izpausties, personām mēģinot ietekmēt masu medijus un to neatkarību.

Judins, iepazīstoties ar "oligarhu lietā" noklausītajām sarunām, secinājis, ka tajās redzamas vairākas valsts nozagšanas pazīmes. Piemēram, par to liecinot sarunas, kurās apspriesti plāni par ģenerālprokurora un Valsts prezidenta ievēlēšanu. "Galvenais kritērijs šādu cilvēku iecelšanai bijusi lojalitāte, nevis godīgums. Lasot lietas materiālus, diemžēl tā ir Latvijas realitāte," uzsvēra Judins.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Judins aicināja komisijas locekļus izvērtēt, vai šajā lietā notikuši valsts nozagšanas mēģinājumi.

Noklausoties Judina prezentāciju, Latvijas Juristu biedrības prezidents un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Borovkovs norādīja, ka daudzi saprotot, ka politika netiek veidota Saeimas namā vai Ministru kabineta ēkā. Tā tiek veidota citās vietās un to neveido priekšstāvji, kuri ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās.

Borovkovs, kurš pieaicināts kā eksperts oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, šodien komisijas sēdē aicināja prokuratūru sākt kriminālprocesu par oligarhu lietas izmeklēšanu vai taisni otrādi - neizmeklēšanu. "Ja gribam saprast, kāpēc [lieta] bija bez rezultāta, manuprāt, vajadzīgs jauns process," uzsvēra Borovkovs.

Jau ziņots, ka Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Tāpat vēstīts, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. Prokuratūra izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā "Ir" tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

Ventspils mērs jūlijā žurnālistiem paziņoja, ka ir ticies ar visdažādākajiem cilvēkiem, tostarp politiķiem. Piemēram, viņš viesnīcā "Rīdzene" ir ticies ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Lembergs pauda viedokli, ka "oligarhu lieta" esot politiskais pasūtījums un uzbrukums pret viņu, kā arī pret Zaļo un zemnieku savienību, kas ir par labu "visiem pārējiem".