Jūlijs Krūmiņš: Par tautai nozagto naudu pirka un turpina pirkt politiku

Edijs Pālens / LETA

Pārfrāzējot klasiķus, „pasaulē, kā smejies, mazos mērkaķus kar, lielos ceļ amatos.” Šī mērkaķu tēma nāk no Japānas. Trīs viedo mērkaķu sūtība bija neļauties ļaunumam. Viens mērkaķītis piesedz acis, lai neredzētu ļaunumu, otrs aiztaisa ausis, lai nedzirdētu ļaunumu, bet trešais piesedz muti, lai nerunātu. Savukārt noziedzīgā pasaule šiem zvēriņiem piedēvēja citas īpašības – neredzēt noziegumu, klusēt par noziegumu un izlikties, ka neko tamlīdzīgu nav dzirdējis. Tā Latvijas tiesībsargājošo institūciju darbu portālā Pietiek.com raksturo pazīstamais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes izvēlas „mērkaķoties”, izliekoties, ka „oligarhu lieta” nav izgāzusies. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja ir viens no tiem prokuroriem, kurš izskata no KNAB saņemtās svarīgākās krimināllietas. Tas ir viņš, kas, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu 2015.gadā, nolēma izbeigt tā saucamo „oligarhu lietu” pret Trim A, jo, raugi, nebija izdevies pierādīt personu vainu.

Taisnojoties žurnālistu priekšā, Leja pavēstīja, ka šinī lietā daudz kas bijis atkarīgs no veiksmes, jo sarunu raksturs esot tāds, ka varot tikai aptuveni spriest, par ko ir runa Rīdzenē. Taču veiksme un veiklība ir vajadzīga, ķerot blusas, bet prokurora galvenajam instrumentam ir jābūt profesionalitātei un godprātībai. Jums, prokuror Leja, diemžēl nav ne viena, ne otra.

Prokurora kungs, vai “drāzt, skaldīt valdību” ir kaut kas „aptuvens”, jo nav aprakstīti darbarīki, ar ko drāzīs un skaldīs? Nupat ģenerālprokurors Kalnmeijers secināja un saskatīja attiecīgo amatpersonu neprofesionālu darbību, un Jūs esat tai skaitā, Lejas kungs!

Valdis Zatlers saskatīja minēto personu noziedzīgu darbību un atlaida Saeimu. Tauta viņu atbalstīja, jo cerēja, ka mēs sāksim dzīvot mazāk korumpētā valstī. Zatlers Saeimu atlaida, bet ģenerālprokurors Leju neatlaida. Droši vien abi arī šeit nesaskata, ka mūsu brīvība, demokrātija un tiesiskums tiek pirkti par tautai nozagto naudu. Kā rakstīja kāds politikas apskatnieks, „nevar cīnīties pret likuma pārkāpšanu ar likuma pārkāpšanu. Tas morāli tikai stiprina visus likuma pārkāpējus, nevis vājina”.

Sabiedrība dzīvo pārliecībā, ka „drāzt un skaldīt valdību” ir noziedzīga darbība. Sabiedrība zina, kas ir „drāzēji”, bet Leja to pierādīt nevar vai negrib. Es pieņemu, ka prokuroram ir pieejami šie noklausīšanās materiāli. Tam mērkaķītim, kas sēž prokuratūrā ar aiztaisītām ausīm, būtu tās jāatver un jāmēģina saklausīt to, ko vidējais latvietis sen jau ir saklausījis un saskatījis, bet ir bezpalīdzīgs, jo zina, cik korumpētas ir tiesībsargājošās iestādes. Ieklausieties – „tiesībsargājošās”! Kā tiesības tās sargā? Tautas tiesības un demokrātija jau sen ir nozagtas!

Ir jau pagājuši 25 gadi, kopš nedzīvojam Padomju Savienībā, taču PSRS vēl joprojām dzīvo prokurorā Lejā. Padomju Savienībā nevaldīja patiesība – cilvēks nav vainīgs, līdz tiek atzīts par vainīgu. Valsts apzadzējos oligarhos Leja vainu neatrada, (vai negribēja atrast), bet tagad to meklēs ierindas tiesnesē.

Mūsu „tiesiskā” valsts ir pamanījusies šo tiesnesi sodīt, vēl pirms viņas vaina ir pierādīta, atstādinot no amata un morāli pazemojot ar publicitāti presē. Uzsvēršu – viņa nav stājusies tiesas priekšā, tātad par vainīgu nav atzīta, bet represijas pret viņu jau ir vērstas. Pieņemu, ka likumsargiem ir kāds pants, ar ko šo pamatot (šī ir mūsu korumpētās likumdošanas īpatnība), bet mani interesē šī lieta pēc būtības.

Kāpēc smagos noziegumos apsūdzētie mēri var tikt ievēlēti mēra amatos un turpina netraucēti strādāt, bet tiesnese ir „izlikta aiz durvīm”? Ir jābūt aklam trollim, lai neredzētu šo netaisnību! Šo tiesnesi es pazīstu no 1981.gada, viņa strādāja manā uzņēmumā un pierādīja sevi kā godprātīgs cilvēks, kad viņa stājās universitātē, es parakstīju viņai raksturojumu un esmu pārliecināts, ka viņa varētu ieiet labāko un godīgāko tiesniešu desmitniekā.

Un tagad Māris Leja, kurš "nevar pavilkt" oligarhu lietu, nolēma vismaz kaut kur sevi parādīt un pierādīt, ķeroties klāt pie tiesneses, kurai nav, ar ko atpirkties, un aiz muguras nav naudas bagāžas atšķirībā no Trīs A, par ko liecina viņas amatpersonas deklarācija un dzīvesveids - tiesnese dzīvo īrēta dzīvoklī.

Gan tiesneses, gan oligarhu, gan manu, gan daudzas citas skandalozas, bet tā arī nepierādītas lietas Ģenerālprokuratūrai tālākvirzīšanai „sagatavoja” KNAB. Šī iestāde ir kā tukša muca, kas tālu skan – izbazūnējas pa visu pagastu, pieraksta pilnus laikrakstus vai, citiem vārdiem sakot, „imitē darbību”.

KNAB 2002.gadā radās kā nevēlams ārlaulības bērns. Ārlaulības tāpēc, ka to mums uzspieda NATO un Eiropas Savienība. Tā nebija mūsu pašu vajadzība. Zaglis zagli taču neķer. Tādi bija iestāšanās noteikumi. Tādas korupcijas un ekonomikas kriminalizācijas apstākļos būtu bezcerīgi tur iekļūt, ja netiktu radīts iespaids, ka valsts „norūpējusies par šo problēmu.

Uz KNAB emblēmas ir attēlots putnu karalis, melnais ērglis, kurš "simbolizē gudrību, neatkarību, brīvību, drošsirdību un spēku. Ērglis spēj pacelties augstumos un labi pārredz teritoriju. Ērglim piedēvē pamattikuma - taisnīguma – nozīmi”. Bet nekas KNAB darbībā neliecina par gudrību un drosmi.

Drosme ir cēlsirdīgu un viedu cilvēku iezīme. KNAB ērglis gan ir vairāk plēsoņa un maitasputns - tāds izmisis no bara izstumts kroplis, kas izdzīvošanas dēļ gatavs nodot jebkādus ideālus (par godu nemaz nerunājot). Kāds asprātis iesaka ērgli nomainīt ar niknu suni, kuru tur pavadā saimnieks, un jautā varas partijām: kam tagad uzlaist virsū?
Šai stāstā iederas vēl viena varone vārdā Temīda, kas nāk no grieķu mitoloģijas. Viduslaikos Temīdai acis vēl ir atvērtas. Pēc tam tai acis aizsēja. Droši vien tāpēc, lai neredz cilvēku morāles pagrimumu.

Mūsu paaudzes uzdevums būtu noņemt Latvijas Temīdai apsēju. Pirms 27 gadiem šo apsēju sāka aust Latvijas likumdošanas tēvs Andris Grūtups. Es zinu, ka par nelaiķiem runā vai nu labu vai neko. Vai arī taisnību... Un tā skaudrā patiesība ir, ka arī viņa skolnieki, mūsu likumdevēji, turpināja likumos iestrādāt plaisas, kurās blēžiem paslēpties.

Slēpjoties šajās likuma plaisās, Latvija tika apzagta likuma noteiktajā kārtībā. Par tautai nozagto naudu pirka un turpina pirkt politiku. No šīs naudas barojas visas varas partijas, kuras šīs valsts pastāvēšanas laikā ir novedušas tautu bezcerīgā izmisumā.