Kariņš: EP pieņemtais likums par gāzes piegāžu palīdzības mehānismu ir milzu solis pareizā virzienā

Edijs Palēns/Leta

Eiropas Parlamenta (EP) pieņemtais likums par gāzes piegāžu palīdzības mehānismu ir milzu solis pareizā virzienā, sarunā ar aģentūru LETA sacīja EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Vakar EP deputāti apstiprināja jaunus noteikumus, kas paredz, ka, saskaroties ar gāzes piegādes krīzēm, Eiropas Savienības (ES) valstis varēs iedarbināt īpašu pārrobežu palīdzības mehānismu. Vienlaikus būtisks šo noteikumu faktors ir pārredzami līgumi, proti, Eiropas Komisija (EK) varēs pieprasīt informāciju par būtiskiem gāzes piegādes līgumiem jeb tādiem, kas regulē 28% ikgadējā patēriņa piegādi.

"Krievijas gāzes kompānijai "Gazprom", kas līdz šim piekopusi "skaldi un valdi" politiku, būs daudz grūtāk šādu politiku piekopt. Tagad EK varēs ieskatīties līgumos un konstatēt, vai šie līgumi ir vai nav pretrunā ar Eiropas likumiem. Tas faktiski vājina "Gazprom" ietekmi uz Eiropas enerģētikas sistēmu kopumā, un tas ir milzu solis pareizā virzienā. Tam būs tālejošas sekas, kas patērētājiem nāks par labu," pārliecību pauda Kariņš.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir vienošanās palielināt Eiropas energoneatkarību, izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, tāpat top nozīmīga regula, kas nākamos 20 gadus noteiks elektrības tirgus uzbūvi.

"Tāpat arī gaidāms, ka pēc aptuveni viena vai diviem gadiem sāksies darbs pie Eiropas gāzes tirgus strukturālās pārveidošanas. Te ir doma stiprināt konkurenci, starpsavienojumus un līdz ar to panākt pēc iespējas zemas gāzes, elektrības vai citu enerģijas avotu cenas," skaidroja deputāts.

Tomēr eiroparlamentārietis atzina, ka ir individuālas multinacionālas energokompānijas Vācijā, Nīderlandē, Francijā un Austrijā, kas vēlas sadarboties ar Krieviju un "Gazprom", tādējādi dubultojot "Nord Stream" gāzes vada kapacitāti. Šīs kompānijas to vēlas darīt tādēļ, lai piekļūtu Sibīrijas gāzes ieguvēm, norādīja Kariņš, piebilstot, ka tas ir saprotami, tomēr vēlme par gāzes vada realizāciju ir klajā pretrunā ar pieeju energodrošībā un energoavotu diversifikācijā.

"Idejas līmenī tas ir ļoti vienkāršs projekts - vietas tādam Eiropā nav, bet tehniski šis gāzes vads nav Eiropā, bet neitrālos ūdeņos, kur nestrādā Eiropas jurisdikcija un "Gazprom" un šīs kompānijas to ļoti labi apzinās. Dažādi šķēršļi jau ir likti, lai projektu sadārdzinātu, tādējādi kompāniju investoriem būs jāizlemj vai riskēt, ieguldot naudu, vai tomēr neriskēt realizēt šo projektu," minēja deputāts.

Šim jautājumam ir arī politiskā dimensija, piebilda Kariņš, sakot, ka projekts jāskata arī politiskajā dimensijā. Ja "Nord Stream 2" cauruļvads tiek izbūvēts, tad Krievija varēs apturēt gāzes piegādes caur Ukrainu, tādējādi "iegriežot" Ukrainas, Polijas un Slovākijas ekonomikām. Viņš ir pārliecināts, ka šis projekts ir politisks nevis ekonomisks.

"Krievijai ir interese politiski "iegriezt" Ukrainai, atņemot tai ap 2 miljoniem eiro gadā. Krievijas ārpolitika ir balstīta uz kaimiņvalstu, Baltijas valstu un ES iekšējo destabilizāciju, un mums tas vienkārši ir jāpieņem kā fakts.

Jau ziņots, ka noteikumu prioritāte būs pietiekama gāzes piegāde mājsaimniecībām, centralizētās apkures iekārtām un tādiem būtisku sociālu pakalpojumu sniedzējiem kā piemēram, slimnīcām. Krīzes skarta dalībvalsts varēs aktivizēt solidaritātes mehānismu un lūgt palīdzību citām valstīm.

Atbilstoši jaunajiem noteikumiem tiks izveidotas četras "riska grupas", kurās iekļautās dalībvalstis sadarbosies, nosakot riska līmeni un īstenojot preventīvus un ārkārtas krīžu novēršanas pasākumus. Noteikumi paredz trīs piegādes krīžu līmeņus - agrīno brīdinājumu, trauksmi un ārkārtas stāvokli. Dalībvalstis tos varēs izsludināt, informējot Eiropas Komisiju un attiecīgās "riska grupas" dalībvalstis.

Jaunā regula ir daļa no ilgtspējīgas enerģētiskās drošības pasākumu kopuma, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2016.gada februārī. Tā padara gāzes tirgus pārskatāmākus un stiprina ES noturību gāzes piegādes krīžu gadījumos.