Krievijas ārlietu ministra vietnieks: Attiecības starp Latviju un Krieviju nav visaugstākajā punktā, tomēr spējam vienoties atsevišķos jautājumos

Edijs Palēns/LETA

Attiecības starp Latviju un Krieviju šobrīd nav visaugstākajā punktā, tomēr spējuši atrast kopējus saskarsmes punktus, preses brīfingā Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju regulārās politiskās konsultācijas laikā sacīja Krievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks Vladimirs Titovs.

Konsultāciju laikā šodien Ārlietu ministrijā (ĀM) Titovs un ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs parakstīja Vienošanos par grozījumiem 2010.gada 20.decembra Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanās par Latvijas un Krievijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu, kā arī Latvijas ĀM un Krievijas ārlietu ministrijas sadarbības plānu 2018.-2019.gadam.

Titovs žurnālistiem sacīja, ka konsultāciju laikā apspriesti tirdzniecības un ekonomiskie jautājumi un pārrunāta augstā notikusī Latvijas-Krievijas starpvaldību komisija. Apspriesta arī Eiropas dienaskārtība, Ziemeļkorejas jautājums, Ukrainas jautājums, situācija Sīrijā un Tuvajos Austrumos.

"Šodien parakstītai sadarbības plāns sadarbību daudzās jomās, tostarp tiešās dzelzceļa satiksmes jomā, starpvaldību komisijas darba grupu jomā, Latvijas un Krievijas aviosakaru attīstības jomā un kultūras sadarbības jomā. Esam plānojuši parakstīt trīs gadu sadarbības plānu kultūras jomā," uzsvēra Titovs.

Komentējot parakstīto vienošanos par savstarpējo braucienu vienkāršošanu, Krievijas ārlietu ministra pirmais vietnieks norādīja, ka vienošanās stāsies spēkā pēc konkrētas procedūru saskaņošanas un analoga sadarbība Krievijai pastāv arī ar citām valstīm. Viņaprāt, šādām vienošanām ir liela nozīme starpreģionālo saikņu veidošanā.

"Tas ir arī uzticības apliecinājums, proti, kad cilvēki var tieši viens ar otru kontaktēties. Tas vairo uzticību vienam pret otru, kas pēdējā laikā starp mūsu valstīm varbūt ir bijusi pārāk maz," piebilda Titovs.

Savukārt konsultāciju vadītājs no Latvijas puses, ĀM valsts sekretārs skaidroja, ka, parakstot vienošanos, tiks radīti nedaudz labvēlīgāki apstākļi pierobežas iedzīvotājiem, kuri vēlēsies veikt savstarpējos braucienus. Pildegovičs uzsvēra, ka tiek pagarināts uzturēšanās termiņš un tiek atceltas dažas līdz šim pastāvošās prasības, piemēram, nebūs nepieciešama medicīniska apdrošināšana. Tāpat pierobežas iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt nevalstisku organizāciju pasākumus.

"Saglabājot Eiropas Savienības (ES) regulas prasības, radīsim labvēlīgākus apstākļus pierobežas iedzīvotājiem savstarpējiem braucieniem. Vienošanās skar tos, kas dzīvo aptuveni 30 km attālumā no robežlīnijas un pierobežas reģionam pierobežu sadarbība ir svarīga. Gadā aptuveni tiek izsniegtas 50 līdz 60 šādas atļaujas un no Latvijas puses pierobežas iedzīvotāju pusē ir diezgan liela aktivitāte," atzīmēja ĀM valsts sekretārs.

Viņš vērsa uz šodien parakstīto Latvijas ĀM un Krievijas ārlietu ministrijas sadarbības plānu 2018.-2019.gadam. Pildegovičs teica, ka dokuments paredzēs vēl ciešākas konsultācijas nākamo divu gadu laikā tādās jomās, kas skar drošību, sadarbību starptautiskās organizācijās, Baltijas jūras reģionā un ļaus nākotnē tikties un runāt par jautājumiem, kurās ir gan domstarpības, gan saskarsmes punkti.

Arī konsultāciju vadītājs no Latvijas puses pauda gandarījumu, ka, neraugoties uz abu valstu atšķirīgajiem viedokļiem par vairākiem starptautiskās politikas jautājumiem, piemēram, krīzi Ukrainā, abas valstis šogad ir spējušas pavirzīties uz priekšu vairākos jautājumos, kas skar robežu un vienkāršotu robežas šķērsošanu.

Pildegovičs arī uzsvēra, ka puses pārrunājušas nesen pabeigto Latvija un Krievijas robežas demarkācijas procesu, starpvaldību komisijas darbu un aktuālās starptautiskās norises. Tāpat viņš vērsis uzmanību uz tuvojošos Latvijas valsts simtgadi.

"Pārrunājām arī nākamās simtgades svinēšanu Latvijā un no Latvijas skatu punkta lielāka atvērtība attiecībā uz 20.gadsimta gaišajām un tumšajām lapaspusēm būtu svarīga un mēs novērtētu lielāku Krievijas atklātību un skaidrāku pozīciju šajos jautājumos," piebilda valsts sekretārs.