Kuba un Ziemeļkoreja nosoda ASV "vienpusējās un patvaļīgās prasības"

EPA / LETA

Kubas un Ziemeļkoreja ārlietu ministri trešdien noraidījuši ASV "vienpusējās un patvaļīgās prasības", vienlaikus paužot bažas par spriedzes saasināšanos Korejas pussalā.

Ministri, tiekoties Havanā, aicināja "respektēt tautu suverenitāti" un "miermīlīgus strīdu atrisinājumus", paziņojusi Kubas Ārlietu ministrija.

Paziņojumā teikts, ka ministri "stigri noraidījuši ASV izvirzītās vienpusējās un patvaļīgās prasības", kas kalpojot par pamatu spaidiem, kuri esot pretrunā starptautiskajām tiesībām.

Ziemeļkorejai ir siltas politiskās attiecības ar Kubu kopš 1960.gada, un daļa diplomātu uzskata, ka Kuba ir viena no tām retajām valstīm, kas varētu spēt pierunāt Phenjanu mazināt spriedzi attiecībās ar ASV.

Ignorējot ANO rezolūcijas, Ziemeļkoreja aizvadītā gada laikā ir sarīkojusi divus kodolizmēģinājumus un neskaitāmus ballistisko raķešu izmēģinājumus. ANO Drošības padome septembrī pēc Phenjanas pēdējā kodolizmēģinājuma paplašināja tai piemērotās sankcijas.

ASV prezidents Donalds Tramps, pēc stāšanās amatā, ir palielinājis spiedienu uz Kubu, atgriežoties pie naidīgās Aukstā kara retorikas.

Kāda ASV Valsts departamenta amatpersona atklāja, ka Savienotās Valstis ir likušas skaidri saprast, ka vēlas mierīgu risinājumu Ziemeļkorejas kodolkrīzei.

Tomēr Ziemeļkorejas "kareivīgā un provokatīvā rīcība parāda, ka tā nav ieinteresēta strādāt pie mierīga risinājuma," sacīja amatpersona.

Kubas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka ministri arī pauduši bažas par spriedzes saasināšanos Korejas pussalā un apsprieduši sociālisma celtniecību.

Kuba un Ziemeļkoreja ir pēdējās divas valstis, kurās vēl darbojas padomu stila komandekonomika, lai gan prezidenta Raula Kastro vadībā Kuba ir īstenojusi nelielas reformas, tuvinoties modelim, kāds spēkā Ķīnā un Vjetnamā.

Kubai ir vēstniecība Ziemeļkorejā, taču tirdzniecības sakaru abu valsti starpā faktiski nav.