Latvijas pilsoniskā alianse: Ierobežojot ziedojumu apjomus NVO, tās nespēs nodrošināt līdzšinējo funkciju īstenošanu

Edijs Pālens/LETA

Valdībai ierobežojot ziedojumu apjomus nevalstiskajām organizācijām, tās turpmāk nespēs nodrošināt līdzšinējo funkciju īstenošanu, pauž biedrības "Latvijas pilsoniskā alianse" (LPO) direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga.

Zonberga aģentūru LETA informēja, ka Latvijā šobrīd pastāv vairāk nekā 22 000 biedrību un nodibinājumu (NVO), no kurām aptuveni 2500 valsts ir piešķīrusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu (SLO), sniedzot skaidru ziņu sabiedrībai, organizācijas sadarbības partneriem un potenciālajiem ziedotājiem, ka organizācija darbojas kopējam sabiedrības labumam. Līdz ar šo valsts atzinību, ar labvēlīgu tiesisko bāzi, SLO tiek sniegts nozīmīgs valsts atbalsts, dodot iespēju veicināt ziedojumu piesaisti no uzņēmējiem, tiem piedāvājot nodokļu atlaidi.

"Nenoliedzami valsts sniegtais "burkāns" nāk komplektā ar "pātagu", uzliekot papildus administratīvo slogu SLO - detalizētas atskaites valstij par saņemto finansējumu un tā izlietojumu. Bet, lai SLO spētu piesaistīt papildus finansējumu un segt tās izmaksas, kas veidojas, lai uzlabotu mērķa grupas dzīves kvalitāti, tās labprātīgi pieņem šos "spēles noteikumus". Diemžēl šo ierasto valsts un nevalstiskā sektora sadarbību kopējam sabiedriskam labumam draud izjaukt nodokļu reforma," pauž Zonberga.

Viņa norāda, ka kopumā nevalstiskajam sektoram 2015.gadā izdevies caur ziedojumu vākšanas kampaņām piesaistīt teju 97 miljonus eiro, un, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtie dati par NVO gada pārskatiem un Uzņēmumu UIN deklarācijām periodā no 2012.-2015.gadiem, SLO 2015.gadā ziedojumos no juridiskām personām ir saņēmušas gandrīz 54 miljonus eiro, no kuriem 4,5 miljoni eiro bijuši ziedojumi no valsts kapitālsabiedrībām. Turklāt valsts kapitālsabiedrību ziedojumu apjomam gadu laikā ir vērojama tendence sarukt - ja 2011.gadā tie bija 10,4 miljoni eiro, tad 2015.gadā tikai 4,5 miljoni eiro.

Zonberga uzsver, ka NVO piesaista finansējumu ar ziedojumiem, jo, pirmkārt, tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas. Otrkārt, NVO ir apgrūtināta biedru naudas un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas mērķa sasniegšanai. Treškārt, Eiropas Savienības (ES) granti pieprasa līdzfinansējumu. Ceturtkārt, veicot valsts deleģētus uzdevumus un sniedzot pakalpojumus, nav iespējams segt visas radušās izmaksas. Piektkārt, lai NVO varētu piedāvāt bezmaksas preces un pakalpojumus tām iedzīvotāju grupām, kuras ir pakļautas nabadzības riskam vai kurām ir būtiski ierobežojumi.

VID sniegtie dati liecina, ka saņemtie ziedojumi un dāvinājumi vidēji vienai NVO 2015.gadā veidoja trešdaļu no kopējā NVO budžeta. Līdz ar to nav pieļaujams, ka tik būtisks finanšu avots tiktu ierobežots ar neapdomīgu valdības lēmumu, vēloties uzlabot konkurētspēju biznesa sektoram, zem sitiena paliekot ne tikai nevalstisko sektoru, bet arī tās sabiedrības grupas, par kurām rūpējas NVO, uzskata Zonberga.

"Analizējot kopējo NVO bilanci, skaidri atklājas, ka NVO nav iespēju pārmodelēt finanšu plūsmas un turpmāk segt radušās izmaksas no citiem avotiem, kas ir, piemēram, pašvaldību un valsts atbalsts caur dotācijām un projektu konkursiem," norāda LPO direktora pienākumu izpildītāja.

Viņa pauž, ka 2015.gadā vidēji vienas NVO gada budžets bijis 19 182 eiro, no kuriem 18 027 eiro tika novirzīti, lai nomaksātu nodokļus, segtu sociālās apdrošināšanas, algu, autoratlīdzību, kā arī materiālu un tehnisko ieguldījumu izmaksas. Tādā veidā vidēji tikai 1155 eiro NVO varēja novirzīt administratīvām izmaksām, piemēram, likumā noteiktā biedru kopsapulces noorganizēšanai vai labākajā gadījumā - organizācijas attīstībā.

"Ņemot vērā šos faktus, ir naivi cerēt, ka ar jaunu tiesisko regulējumu, ierobežojot ziedojumu apjomus NVO, organizācijas arī turpmāk spēs ikdienā nodrošināt tādu funkciju īstenošanu sabiedrībai, ko līdz šim nespēja pati valsts tās ierobežotā budžeta dēļ," uzskata Zonberga.

Kā piemēru viņa min "Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju", kas ir uzņēmusies rūpes par visapdraudētāko un neaizsargātāko sabiedrības daļu - bērniem, kuri zaudējuši savu vecāku aprūpi, kā arī bērniem, kuriem pastāv risks šo aprūpi zaudēt. Asociācijai ziedotāju atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Plānotās likumdošanas izmaiņas, kas tiek virzītas tālāk, neieklausoties NVO viedoklī, rada pamatotas bažas par iespēju turpināt bērnu aprūpi SOS audžuģimenēs un SOS Ģimeņu atbalstu centros līdzšinējā apjomā.

Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai, var secināt, ka vislielākais valsts budžeta robs pastāv sporta, kultūras, labdarības, izglītības, veselības un pilsoniskās sabiedrības attīstības, jo šīs ir tās jomas, kuras pēdējos gados ir piesaistījušas apjomīgākos ziedojumus jeb sabiedrība ir saskatījusi, ka šīs ir tās jomas, kur valsts finansiālais atbalsts ir nepietiekamā apjomā, norāda LPO vadītāja.

Savukārt "Latvijas Basketbola savienība" atklāj vēl vienu būtisku faktu - vadošo sporta federāciju nodokļos samaksātā summa ir lielāka nekā tiešais valsts finansējums attiecīgajām federācijām, tādēļ ziedojumi ir svarīgi, lai organizācija spētu īstenot tās uzdevumus, tai skaitā valsts deleģētos.

Savukārt, kas attiecas uz kultūras jomu, biedrība "Ascendum" norādījusi, ka Kultūras ministrijas veiktais pētījums pierādot, ka Latvijas iedzīvotāji pieprasa kultūras pieejamību un tās dažādību. Un šeit lielu lomu spēlē kultūras NVO - 2013.-2015.gadā gandrīz 60% no visiem kultūras pasākumiem tika īstenoti no NVO vai privātajiem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams finansējums, tāpat kā jebkurai valsts iestādei. Ziedojumu apjoms kultūras NVO 2016.gadā sastādījis 3,2 miljonus eiro, bet valsts kultūras kapitālsabiedrībām - 5,2 miljonus eiro.

"Ja nodokļu reformas ietvaros tiks ierobežotas ziedojumu piesaistes iespējas, paredzams, ka nākotnē attiecīgi samazināsies kultūras pasākumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem," pauž Zonberga.

Lai izvairītos no situācijas, kad nākas konstatēt, ka šo nozaru NVO vairs nespēj apmierināt sabiedrības vēlmes un vajadzības tādā apjomā, kā to pieprasa, NVO aicina valdību un deputātus jaunā nodokļa regulējuma ietvaros saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot. Lai tiem arī turpmāk būtu iespēja lemt, kur novirzīt daļu no uzņēmuma peļņas un sniegt ieguldījumu valsts un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā. Vismaz līdz brīdim, kamēr valsts nav radījusi alternatīvus risinājumus NVO sniegto pakalpojumu un ekspertīžu izmaksu segšanai un nav nostabilizējusies ziedošanas kultūra Rietumvalstu līmenī.