Latvijas vēstnieks Kanādā: Sadarbojoties ar Kanādu, Latvijas uzņēmējiem jāskatās moderno tehnoloģiju virzienā

Edijs Pālens / LETA

Sadarbojoties ar Kanādu, Latvijas uzņēmējiem būtu jāskatās moderno tehnoloģiju iespēju virzienā, intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums.

Pēc viņa domām, biznesa attiecībās ar Kanādu, Latvijas uzņēmējiem nebūtu jādomā par nozarēm, kas ir saistītas, piemēram, ar kravu pārvadājumiem, jo attālums starp abām valstīm ir ļoti liels. Tomēr vienlaikus Latvijai jāskatās moderno tehnoloģiju virzienā, un Latvijā IT jomā strādājošo cilvēku interese par iespējām Kanādā ir, un viņi mēģina “iesisties” Kanādas tirgū, apliecināja vēstnieks.

"Dažreiz tiešām ir "jāizsitas", jo ir savi ierobežojumi un barjeras, kas jāpārvar. Cik varam, tik no vēstniecības puses palīdzam, tomēr vēstniecības iespējas ir ierobežotas, jo tās ir vairāk saistītas ar politisko atbalstu, nevis ar biznesa projektiem vai tiešiem biznesa darījumiem. Protams, stingri skatāmies, lai Latvijas un Latvijas uzņēmēju intereses tiktu ievērotas," skaidroja Eihenbaums.

Domājot par biznesa iespējām Kanāda, katram sākumā būtu jāizvērtē reālās iespējas un atdeve, ko šāda iesaiste sniegtu, ir pārliecināts diplomāts. Tajā pašā laikā viņš neslēpa, ka arī kanādieši pašlaik, iespējams, nav bijuši īpaši aktīvi Latvijā, un pauda cerību, ka Kanādas uzņēmēji tomēr paskatīsies un pavēros kādas iespējas ir Latvijā.

Eihenbaums neizslēdz iespēju, ka Kanādas investīcijas, padziļinoties abu valstu attiecībām, nāks arī uz Latviju, jo, kaut gan Kanādai ir tradicionālās saiknes ar Lielbritāniju, arī šajā valstī milzīgas investīcijas neesot novērotas, tādēļ visas iespējas ir arī Latvijai. Vēstnieks vērsa uzmanību uz Latvijā jau ienākošo Kanādas menedžmentu, kas jāuzlūko kā “ledlauži”, kas salauž ledu un veicina pārējo saimniecisko sadarbību.

""Bombardier", kas ir "airBaltic" lidmašīnu ražotājs, Latvijas un Kanādas attiecībās ir ļoti nozīmīgs faktors. Tomēr tas nav bijis vienīgais pamanāmais notikums kontekstā ar Latvijas un Kanādas attiecībām, jo vairums cilvēku šeit redz "CirkleK", kas ir Kvebekas, Kanādas kompānija. Kanādas menedžments zināmā veidā ienāk Latvijā un tas būs vairāk pamanāms," ir pārliecināts Eihenbaums.

Vienlaikus viņš secināja, ka Latvijas diasporā Kanādā pietrūkst uzņēmīgu biznesa cilvēku, līdz ar to, lai veidotu Latvijas un Kanādas biznesa attiecības, ir jāiet ārpus latviešu sabiedrības, jāmēģina “iekustināt” sadarbība un biznesa attiecībās balstīties uz latviešu diasporu Kanādā nevar. Viņš sacīja, ka latviešu diasporas skaits pārsvarā ir tā saucamā vecā diaspora, kas veidojusies no 20.gadsimta vidus un šīs diasporas pēcteči.

"Latviskumu uztur diezgan liels skaits Kanādā dzīvojošo latviešu. Skaita ziņā Kanādā ir apmēram 20 000 līdz 25 000 latviešu, kas salīdzinājumā ar citām diasporām ir ļoti maz. Tajā pašā laikā diaspora ir labi organizēta, labi artikulēta, vidēji pārtikusi, daži ir labi pārtikuši. Stiprākās kopienas ir Toronto, Hamiltonā, Monreālā, Vankūverā, spēcīga, kaut gan skaitliski mazāka, ir kopiena arī Otavā," uzsvēra diplomāts.

Viņš skaidroja, ka Latvijas vēstniecība Kanādā un Latvijas valsts savu iespēju robežās atbalsta diasporu un veidojas kopienas arī no jauniem cilvēkiem, piemēram Edmontonā. Pozitīvi vērtējama ir cilvēku saglabāt latviskumu, un, lai gan Latviešu nacionālajai apvienībai Kanādā (LNAK) nav tik daudz līdzekļu, bet vēlme saturēt kopā cilvēkus iesaistīt iekšpolitiskajos un arī starptautiskajos un politikas notikumos ir, apliecināja Eihenbaums.

"14.jūnijā Toronto, bija milzīgs pasākums, kur latvieši, igauņi un lietuvieši apvienojās un enerģiski sadarbojās. Ieradās tūkstošiem cilvēku, kas nolika svecītes pie pilsētas valdes nama. Tā varbūt kādam var šķist maza lieta, bet tomēr šādas lietas ir ļoti, ļoti simboliskas. Ir jāsaprot, ka diasporai, īpaši tai, kas veidojusies pēc Otrā pasaules kara, ir ļoti svarīgi un nozīmīgi atsevišķi datumi, kas saistās tieši ar viņu personiskajiem pārdzīvojumiem," norādīja vēstnieks.

Pēc viņa domām ir svarīgi, lai bērni nāktu un vismaz reizi nedēļā parunātos un atrastos latviskā vidē, kā arī tas, kas ir kori, deju kolektīvi un bibliotēkas. "Cilvēki ir gatavi ziedot laiku, aizmirst savu komfortu un ceļo, lai būtu kopā ar citiem latviešiem. Cilvēki zināmā veidā ziedojas Latvijas vārdam," piebilda Eihenbaums.

Visa intervija ar Eihenbaumu lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā "LETA+