Lielais Hičkoks uz Lielā ekrāna kinoteātrī “Splendid Palace”!

wikipedia.org

“Kinoskolas” Autorkino festivāls un kinoteātris “Splendid Palace” aicina pavadīt divus aprīļa vakarus kopā ar trilleru meistara Alfrēda Hičkoka restaurētajām filmām. Divos seansos tiks demonstrēti izcilā režisora klasiskie darbi – 20. aprīlī filma “Logs uz sētu“ (1954) un 21. aprīlī filma “Putni“ (1963) ar kino teorētiķu ievadlekcijām.

“Kinoskola” sadarbībā ar kinoteātri “Splendid Palace” turpina Autorkino festivālos aizsākto tradīciju – pamatīgāk iedziļināties viena režisora, klasiska autora daiļradē. Alfrēds Hičkoks (1899-1980) ir viens no visu laiku izcilākajiem režisoriem, autors, kura režijas rokraksta unikalitāte ir nodrošinājusi viņam vietu XX gs. kinovēsturē. Šī Lielbritānijā dzimušā, ASV karjeras virsotnes sasniegušā režisora, Holivudas periodā tapušās filmas nekad nav demonstrētas Latvijas kinoteātros. Divi vakari kinoteātrī “Splendid Palace” piedāvā unikālu iespēju iedziļināties Hičkoka darbos, izmantojot lielā ekrāna priekšrocības. 

Alfrēds Hičkoks, kura darbība nereti tiek saistīta tikai un vienīgi ar trillera žanra izveidi, vienmēr ir veidojis jēdzieniski daudzslāņainas, elegantas, nereti ironiskas filmas. Tajās vienmēr būtiska ir bijusi arī spriedze, taču Hičkoks nav tikai un vienīgi spriedzes meistars, par spīti tam, ka viņa radītā “spriedzes formula“ joprojām ir pamatu pamats arī mūsdienu Holivudas filmu veidotājiem. Tomēr Hičkoks ir arī smalks cilvēku attiecību pētnieks, kas radījis plašu cilvēcisko kaislību un vājību spektru.

“Hičkoka filmas raksturo totāla kontrole pār visiem filmas elementiem un īpašs, oriģināls stils. Viņš ir retais no režisoriem, kura filmu autorība nav sajaucama ne ar vienu citu – kopš pirmajiem Hičkoka filmas kadriem skatītājs atpazīst viņa stilu. Uz Hičkoka darbu var attiecināt apzīmējumu “absolūts”, jo tajā ir gan pētnieciskais elements, gan inovācijas, gan konkrētais, gan vispārinošais, gan dramatisms, gan humors,“ rakstījis izcilais franču kino teorētiķis un režisors Fransuā Trifo. Jāpiezīmē, ka tieši Trifo un viņa kolēģi – franču jaunā viļņa pārstāvji – XX gs. 50. gados Francijā pedantiski pētīja Hičkoka daiļradi, atklājot viņa režijas unikalitāti un autorstilu.

Hičkoks savos darbos mērķtiecīgi izmantojis arī montāžas elementus, kas palīdz manipulēt ar skatītāju auditoriju, un atstājis pamatīgu ietekmi uz pasaules žanra kino attīstību.

20. aprīlī plkst. 19:00 - Logs uz sētu / Rear Window (1954)

Viena no ekstravagantākajām Hičkoka filmām, kas ir gan elegants trilleris, gan unikāls eksperiments. Filmā galvenās lomas ir nospēlējuši Hičkoka iecienītie aktieri  – Džeimss Stjuarts un Greisa Kellija, kas dažus gadus pēc lomas šajā filmā kļuva par Monako princesi un pameta kinokarjeru.

Profesionāls fotogrāfs Džefrīzs ir salauzis kāju, fotografējot auto sacensības. Ilgstoši sēžot ar ieģipsētu kāju savā Ņujorkas dzīvoklī, viņš īsina laiku, pa sētas logu vērojot kaimiņus. Aiz pretēja nama logiem norisinās dažnedažādas cilvēcisko kaislību spēles. Vienu no saviem kaimiņiem Džefrīzs sāk turēt aizdomās sievas slepkavībā. Galvenajās lomās: Džeimss Stjuarts un Greisa Kellija. 

21. aprīlī plkst. 19:00 – Putni / The Birds (1963)

Viena no visslavenākajām un oriģinālākajām Hičkoka filmām. Tās pamatā ir Dafnes di Morjē īsais stāsts ar tādu pašu nosaukumu. Filmā izmantoti inovatīvi speciālie efekti, skaņu celiņu veido no putnu radītas skaņas. Šo filmu nereti uzskata par ekoloģisko katastrofu filmu žanra aizsācēju.

Filmas galvenā varone Melānija ir jauna, neatkarīga sieviete. Zooveikalā viņa nejauši iepazīstas ar  Miču Brenneru, kurš viņu izjoko. Impulsa vadīta Melānija dodas uz Miča dzimto ciematu Bodegas līcī, lai aizvestu viņa māsai putnus. Līdz ar viņas ierašanos putni līcī sāk uzvesties neparasti. 
Galvenajās lomās:  Rods Teilors un Tipija Hedrena. 

Abas filmas – gan eleganti rotaļīgā “Logs uz sētu“, gan plašu spriedzes apmlitūdu demonstrējošie “Putni“, ir hrestomātiski piemēri Alfreda Hičkoka unikālajam talantam un ļauj runāt par viņa principiālo nozīmi trillera žanra attīstībā un kinovalodas, īpaši spriedzes mehānisma, pilnveidē.

Lekcijas pirms filmām lasīs: Viktors Freibergs, Daira Āboliņa, Dita Rietuma. 

Kinoteātris “Splendid Palace”  turpina piedāvāt savai publikai  ne tikai jaunākās Eiropas filmas, bet arī nozīmīgus kino klasikas paraugus.

“Kinoskolas” Autorkino festivāls līdz šim noticis divas reizes. Tā koncepcija – fokusēties uz atzīta pasaules kino režisora daiļradi –piedāvājot koncentrētu ieskatu būtiskākajās konkrētā režisora filmās, katras filmas skati pavadot ar kinoteorētiķa ievadlekciju. Līdz šim notikuši Autorkino festivāli, kas bija veltīti Vima Vendersa un Aki Kaurismeki daiļradei (2014. un 2015. gadā).

Biļetes uz seansiem nopērkamas kinoteātra “Splendid Palace” kasē, kā arī splendidpalace.lv