LIZDA vadītāja: Jāpārtrauc vasaras laikā grozīt būtiskus normatīvos aktus, kas saistīti ar pedagogu darbu

Evija Trifanova / LETA

Vasaras laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāliedz veikt grozījumus būtiskos normatīvos aktos, kas saistīti ar pedagogu darbu, jo vasaras laikā izglītības sektorā strādājošajiem ir atvaļinājuma laiks un sektors zaudē modrību, lai iebilstu kādām nepilnībām, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" stāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa atzina, ka šogad vasara nedaudz atšķiras no iepriekšējām, kad minētajā laikā izskatīšanai tika virzīti normatīvie akti, kas saistīti ar izmaiņām pedagogu atalgojumā. Tomēr arī šovasar IZM bez izdiskutēšanas ir virzījusi grozījumus likumā, kas noteiktu agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

"Es šaubos var par šo jautājumu ir bijusi diezgan plaša diskusija, jo tās nav bijis ar LIZDA, ne ar kādu citu organizāciju," sacīja Vanaga un piebilda, ka līdzīga situācija ir ar grozījumiem Izglītības likumā, kas noteiktu atjaunot pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēmu, to uzticot skolas vadībai un īpašai komisijai izglītības iestādē.

"Respektējot to, ka skolu tīkls ir jāsakārto, joprojām ir virkne nepilnības, kas nav atrisinātas un nav vērstas uz to, lai nepieļautu masveidīgus likumpārkāpumus attiecībā uz pedagogu tiesībām. Mēs atbalstām reformu veikšanu izglītības jomā, tomēr būtiski, ka plānotās reformas tiek izrunātas un arī iegūst atbalstu, nevis tiek bīdītas laikā, kad izglītības jomā visi aizgājuši atvaļinājumos," sacīja Vanaga.

Kā ziņots, LIZDA vērsīsies pie Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar lūgumu papildināt Izglītības likuma 14.pantu ar 40.punktu, tajā nosakot, ka normatīvos aktus, kas regulē pedagogu nodarbinātības, īpaši darba samaksas un darba slodzes, nosacījumu izmaiņas tam sekojošajā mācību gadā, jāpieņem līdz tekošā gada 31.maijam.

Arodbiedrība uzsvēra, ka Darba likumā noteikts, ka par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš.

Ja Ministru kabinets pieņem grozījumus normatīvajos aktos kaut vai jūlijā, izglītības iestāžu vadītāji neatkarīgi no savas gribas nevar pirms ikgadējiem atvaļinājumiem informēt pedagogus par jebkādām izmaiņām darba līgumu nosacījumos, ja normatīvais akts šajā laikā nav pieņemts, akcentēja LIZDA.

"Arī pedagogam, ja viņš nav brīdināts par izmaiņām, ir tiesiskā paļāvība, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, nenotiks būtiskas izmaiņas nodarbinātības nosacījumos," pauda arodbiedrība.