LPS: Lai palielinātos audžuģimeņu un aizbildņu skaits, valstī ir jāsakārto atbalsta sistēma

Ieva Lūka / LETA

Cēlonis bērna nonākšanai aprūpes institūcijās bieži vien ir nesakārtotā valsts politika un nepietiekami attīstīta ģimeniskā vide un tai sniegtie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi, aģentūru LETA informē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus.

No 6900 bērnu, kas ir ārpusģimenes aprūpē, bērnu aprūpes iestādēs un audžuģimenēs šobrīd ir aptuveni 2400 tūkstoši bērnu, bet aizbildnībā - 4500.

"Ja mēs visi esam vienisprātis, ka adopcija un aizbildnība ir piemērotākās aprūpes formas bērnam, tad jāsaka, ka atlīdzība aizbildnim un pabalsts bērna uzturam, kas tiek izmaksāti no valsts pamatbudžeta, bijuši nemainīgi 20 gadus un līdz šim gadam bija attiecīgi 54,07 un 45,53 eiro apmērā. Virkne pašvaldību nodrošina papildu atbalstu aizbildņiem no sava budžeta, taču, lai palielinātos audžuģimeņu un aizbildņu skaits, valstī ir jāsakārto atbalsta sistēma," uzskata LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

2017.gada sākumā Latvijā bija 575 audžuģimenes, un šis skaits ir gandrīz nemainīgs jau vairākus gadus.

2015.gadā valdība apstiprināja Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu. Tajā paredzēta virkne pasākumu, lai veicinātu audžuģimeņu izveidi - sociālo iemaksu nodrošināšana, atlīdzības un bērna uzturnaudas paaugstināšana, specializētu audžuģimeņu izveide un citi, taču koncepcijas rezultāti būs jūtami tikai tad, ja tā tiks īstenota secīgi un mērķtiecīgi.

"Piemēram, specializēto audžuģimeņu izveide ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai bērni nenonāktu institūcijās, jo bieži vien audžuģimenes nav gatavas uzņemt bērnus ar invaliditāti, bērnus ar nopietnām uzvedības un atkarības problēmām, kā arī zīdaiņus," norāda LPS priekšsēdis.

Viņš arī skaidro, ka specializēto audžuģimeņu izveide bija plānota jau šogad, taču nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ aktivitātes tika pārceltas, un realitātē specializētās audžuģimenes būs pieejamas tikai 2018.gada otrajā pusē. Visdrīzāk tās veidosies no jau esošajām audžuģimenēm, faktiski nepalielinoties audžuģimeņu skaitam.

"Valstī tiek īstenots deinstitucionalizācijas projekts, vēlos uzsvērt vārdu "projekts". Kā viena no aktivitātēm ir plānota arī bērnu sociālās aprūpes centru likvidācija, kas ir ļoti atbalstāmi, tomēr mani māc bažas par to, kā šo procesu var īstenot, ja pretī nav citu alternatīvu - audžuģimenes, aizbildņi, adopcija," spriež Kaminskis.