Mazākumtautību konsultatīvā padome konceptuāli atbalsta virzību uz mācībām latviešu valodā vidusskolā

Gatis Diedziņš / LETA

Mazākumtautību konsutlatīvā padome ar dažiem iebildumiem konceputāli atbalstījusi virzību uz mācībām latviešu valodā vidusskolu 10.-12.klasē, pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Politiķis skaidroja, ka ar partneriem pārrunāts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums. Padomē aktualizēti vairāki jautājumi, kam IZM būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai pēc iespējas veiksmīgāk ieviestu pārmaiņas.

"Padome konceptuāli atbalstīja IZM redzējumu ar atziņu, ka daudz jāstrādā pie detaļām un pie tā, lai sabiedrība saprastu un novērtētu šo modeli," teica Šadurskis.

IZM rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā. Plānotā pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu, stiprinot valsts valodas lomu Latvijā un vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodu un kultūras saglabāšanu, dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību, uzskata IZM.

Padomes priekšsēdētājs Romans Alijevs sacīja, ka padomes priekšlikumi ir racionāli un produktīvi un tie saistīti ar izglītības kvalitāti. "Izglītības kvalitāte ir skolotāju sagatavošanas problēmas risināšana. Jāstrādā arī ar vecākiem. Tā ir arī satura reformēšana un pārmaiņu laiks, lai būtu sagatavoti materiāli, ka arī mainīta skolotāju domāšana," sacīja Alijevs.

Šadurskis skaidroja, ka liela uzmanība tiks pievērsta pedagogu sagatavošanai, kam būs pieejami līdzekļi.

Lai sekmīgi nodrošinātu izglītībā paredzēto pārmaiņu ieviešanu, ministrija īstenos mērķtiecīgus atbalsta pasākumus pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei. Atbalsts tiks sniegts, gan izstrādājot un nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus, gan uzlabojot pedagogu profesionālās kompetences mācību satura apguves nodrošināšanai un valsts valodas prasmju pilnveidei. Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides pasākumu īstenošanai laika posmā no 2018.gada līdz 2020.gadam ministrijas ikgadējā valsts budžetā plānots finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā. Tāpat nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu 3,299 miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostiskai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai, metodikas kursiem, kā arī mācību materiāliem un rokasgrāmatām.

Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.