Organizācija: Nabadzības riska grupas nereti saskaras ar pazemojošu attieksmi atbildīgajās institūcijās

Lita Krone / LETA

Nabadzības riska grupas saskaras ar pārāk augstu birokrātisko slogu un pat pazemojošu attieksmi atbildīgajās institūcijās, piemēram, invaliditātes kārtošanas procedūrās, pabalstu saņemšanā un ienākumu pierādīšanā, teikts Eiropas Pretnabadzības tīkla (EAPN) Latvijas organizācijas "EAPN-Latvia" vēstulē labklājības ministram Jānim Reiram (V).

Kā norādījusi organizācija, nabadzības riska grupas nereti saskaras ar neadekvātu atbildīgo iestāžu darbu, kā arī tās pietiekami nesadarbojoties, turklāt ilgstoša atbildīgo institūciju izvairīšanās no šo problēmu risināšanas radot neticību sabiedrībā.

Vienlaikus "EAPN-Latvia" esot pamats uzskatīt, ka, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jauniešiem-bezdarbniekiem domātās programmas ir sagatavotas un tiekot īstenotas aģentūras darbinieku vajadzībām, turklāt programmu plānošanā netiekot ņemtas vērā mērķgrupas intereses un vajadzības, kā arī trūcīgo jauniešu situācija un citi būtiski jautājumi.

Līdz ar to "EAPN-Latvia" pārstāvji aicinājuši Labklājības ministriju (LM) kritiski izvērtēt ministrijas atbildīgo iestāžu amatpersonu pilnvaras un lomu tādu programmu ieviešanā, kas saistītas ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību, daudzbērnu ģimeņu sociālo aizsardzību, nabadzīgo un sociāli atstumto cilvēku nodarbinātību, invalīdu tiesību un interešu aizsardzību, kā arī jauniešu-bezdarbnieku atbalstu.

Organizācijas pārstāvji sagatavojuši ieteikumus ministrijai arī citu jautājumu risināšanai. Piemēram, sociālo un darba lietu jomas eksperts Norberts Snarskis vēstulē LM rosinājis ar nodokli neapliekamo ienākumu līmeni noteikt vismaz minimālās algas apmērā, kā arī novērst subjektīvo faktoru pielietošanu un prasīt stingra standarta un objektīvu kritēriju ievērošanu atbildīgo amatpersonu darbībā.

"EAPN-Latvia" bērnu tiesību un interešu aizsardzības jomas eksperte Lelde Cālīte aicinājusi ministriju veikt pasākumus normatīvo aktu ievērošanas uzraudzības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī izstrādāt starpinstitucionālas sadarbības modeli un valsts līmenī koordinēt sociālo darbinieku metodisko vadību bērnu aizsardzībai.

Mārīte Rozentāle, kura ir "EAPN-Latvia" sociālās iekļaušanas politikas koordinēšanas jomas eksperte, aicinājusi kopā ar NVO, darba ņēmēju un devēju organizācijām vienoties par Latvijas attīstībai atbilstošu modeli nodarbinātības jomā, kā arī veicināt nabadzīgo un sociāli atstumto cilvēku iespējas pašiem sākt uzņēmējdarbību, tostarp attīstīt sociālo uzņēmumu.

NVO izglītības, kultūras un sporta veicināšanas jomas eksperte Baiba Giptere vēstulē Reiram un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) aicinājusi ministrijas stimulēt mazā biznesa programmu attīstību visos reģionos, iesaistot to plānošanā NVO, kā arī veikt pasākumus birokrātiskā sloga mazināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai attiecībā uz mazajiem uzņēmējiem.

Savukārt vēstulē labklājības ministram un veselības ministrei Andai Čakšai organizācijas invalīdu tiesību un interešu aizsardzības jomas eksperts Jānis Stjadja ierosinājis veikt pasākumus rehabilitācijas programmu uzlabošanai un pilnveidošanai, kā arī pieejamības nodrošināšanai atbilstošajos termiņos attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti.

Jaunatnes nodarbinātības veicināšanas jomas eksperte Sarma Brauna LM aicinājusi stimulēt pētījumus Latvijas reģionos saistībā ar trūcīgo jauniešu vajadzībām un interesēm, kā arī stimulēt informācijas pieejamību Latvijas jauniešiem-bezdarbniekiem par atbalsta programmām izglītībai un nodarbinātībai.

Vienlaikus dzimumu līdztiesības veicināšanas jomas eksperte Elīna Ālere-Fogele aicinājusi ministriju aktivizēt Dzimumu līdztiesības komitejas darbību un pilnvērtīgāk izmantot komitejai piešķirtās pilnvaras, lai aktualizētu un stiprinātu dzimumu līdztiesību nodarbinātības jomā un ienākumu palielināšanā līdzvērtīgi sievietēm un vīriešiem.

Tāpat "EAPN-Latvia" eksperti vairākkārtīgi norādījuši, ka nepieciešams aktivizēt sadarbību ar NVO, piesaistot dažādus projektus nevalstiskajam sektoram, kā arī nodrošinot speciālistu dalību dažādu jautājumu risināšanā, publisko līdzekļu izmantošanas plānošanas procesos un līdzekļu izmantošanas kontrolē.

Priekšlikumi sagatavoti Latvijas NVO fonda finansētā projektā "Atbalsts NVO ieguldījumam nabadzīgo cilvēku interešu aizstāvībā". NVO eksperti projekta īstenošanas laikā iepazinušies ar dažādiem pētījumiem, likumiem, statistikas datiem, kā arī maijā veikuši iedzīvotāju aptauju Latgales reģionā, bet jūlijā diskutējuši ar biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem, kā arī ar LM, Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Universitātes speciālistiem sanāksmēs Rīgā un Siguldā.