Pasaules Bankas eksperte: Latvijai ir jāuzmanās ar "Igaunijas modeļa" pārņemšanu nodokļu sistēmā

morguefile.com

Latvijai ir jāuzmanās ar tā dēvēta "Igaunijas modeļa" pārņemšanu nodokļu sistēmā, šodien žurnālistiem sacīja Pasaules Bankas (PB) vecākā ekonomiste Emīlija Skroka, kura bija ieradusies Rīgā prezentēt PB sagatavoto ziņojumu "Latvijas nodokļu politikas izvērtējums".

LETA jau iepriekš rakstīja, ka Finanšu ministrija (FM) rosina ieviest t.s. "Igaunijas modeli", kas paredz atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu līdz peļņas sadales brīdim. FM atzina, ka minēto regulējumu uzņēmumi uzskata par konkurētspējas stimulu.

Skroka stāstīja, ka Latvija PB lūgusi arī izvērtēt minēto "Igaunijas modeli", tomēr PB eksperti par šo ideju ir skeptiski.

"PB nevar pateikt, lai Latvija nevajadzētu ieviest "Igaunijas modeli", tomēr PB aicina ar to uzmanīties. Vienmēr ir vieglāk radīt tādu reformu, kas izmaksās dārgi, nevis tādu reformu, kas būs laba un ne tik dārga. Latvijas ekonomika ir nepastāvīga, maza un ir pakļauta ārējiem satricinājumiem. Tāpēc Latvijai ir nepieciešams fiskālais buferis. Turpretī "Igaunijas modelis" ir dārgs, turklāt nav paredzams tā efekts," teica PB eksperte.

Skroka arī norādīja, ka pērn PB un Latvijas starpā būtiskākās diskusijas lielākoties bijušas par nodokļu progresivitāti, tāpat tika diskutēts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātajām likmēm un to atcelšanu viesnīcu un viesmīlības nozarē.

Kopumā šodien Rīgā prezentētais "Latvijas nodokļu politikas izvērtējums" neatšķiroties no tā, ko PB pārstāvji prezentēja pagājušā gada decembrī. Tomēr nelielas izmaiņas attiecas uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tāpat tika pievienots viedoklis par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), bet PB no FM saņēma viedokli, ka NĪN jautājums ir viens no svarīgākajiem jaunās nodokļu politikas ietvaros.

"Šodien prezentētais piedāvājums ir diezgan līdzīgs decembrī prezentētajam. Mums bija dots uzdevumus, lai nodrošinātu Latvijas nodokļu ieņēmumus 33% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) esošo 29% vietā. Visi PB ziņojumā ietvertie priekšlikumi ir vērsti uz šī mērķa sasniegšanu," uzsvēra Skroka.

Vaicāta par PB priekšlikumu ietekmi uz Latvijas IKP, viņa norādīja, PB piedāvājums ietver dažādas nodokļu izmaiņas, bet, lai izmērītu PB piedāvājuma ietekmi uz IKP, ir detalizēti jāizvērtē katrs pasākums, kā arī tā izpilde. "Katrā ziņā PB piedāvājumam ir pozitīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi," piebilda eksperte.

Skroka arī atzina, ka PB eksperti ir iepazinušies ar FM izstrādātajiem priekšlikumiem nodokļu politikas stratēģijai, tomēr PB nebija uzdevums to vērtēt, tāpēc viņa atturējās komentēt FM piedāvājumu.

"Ir zināms, ka FM savas nodokļu politikas stratēģijas kontekstā ir izmantojusi dažas PB idejas. Tāpat FM un PB piedāvājumos ir jautājumi, kas pārklājas. Katrā ziņā PB atzinīgi novērtē priekšlikumu reformēt mikrouzņēmumu nodokli, kā arī veicināt nodokļu progresivitāti un efektivitāti," sacīja Skroka.

Jau ziņots, ka Latvijai jāuzlabo nodokļu sistēma, lai saviem pilsoņiem sniegtu labākus pakalpojumus, uzskata PB speciālisti, kas gatavo ziņojumu par Latvijas nodokļu sistēmu. Sociālās nevienlīdzības mazināšanai PB rosina ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti apvienojumā ar sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Ziņojums koncentrējas uz četrām jomām - nodokļu bāzes palielināšanu, nodokļu likmju palielināšanu, nodokļu nemaksāšanas mazināšanu, kā arī nodokļu progresivitātes palielināšanu.

Kā aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāvji, PB norāda - ja Latvijas vēlas piepildīt pilsoņu arvien augošās cerības uz labākiem publiskajiem pakalpojumiem veselības, izglītības un transporta jomā, tai būtu jāapsver iespēja palielināt budžeta ieņēmumus, veicot uzlabojumus nodokļu sistēmā.

Ziņojumā teikts, ka vispiemērotākie instrumenti nevienlīdzības mazināšanai ir ienākumu nodokļi un pabalsti. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte apvienojumā ar sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem varētu mazināt nevienlīdzību Latvijā. Saskaņā ar PB aprēķiniem, ieviešot trīs līmeņu iedzīvotāju nodokļa likmes skalu - 19%, 23% un 33% - apvienojumā ar neapliekamo minimumu, Latvija varētu gan mazināt nevienlīdzību, gan palielināt budžeta ieņēmumus.

PB ziņojumā, kurā tiks apkopoti gadu ilgas izpētes secinājumi, konstatēts, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir zemāki, nekā daudzās līdzīgās valstīs, kamēr sociālā nevienlīdzība joprojām ir augstāka, ja salīdzina ar virkni Eiropas Savienības (ES) valstu. Nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP līmeni svārstās ap 29%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES), proti, 10 procentpunktus zem vidējā rādītāja ES un apmēram piecus procentpunktus zem vidējā radītāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs.

Kā ziņots, PB pērn sāka Latvijas nodokļu sistēmas pārskatīšanu no efektivitātes, konkurētspējas, ieņēmumu mobilizēšanas un taisnīguma viedokļa. Pētījums izmaksāja 300 000 eiro.