Pētījums: Būvnieki norāda uz valsts neefektivitāti ēnu ekonomikas mazināšanā

morguefile.com

Valsts politika ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē ir neefektīva un politikas veidotāji iepriekšējā gadā neko būtisku ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē nav izdarījuši, secināts šogad veiktajā pētījumā "Ēnu ekonomika būvniecības nozarē".

Pētījuma veicējs, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka šodien informēja, ka 2017.gada pētījumā tika lūgts reprezentatīvai Latvijas būvniecības uzņēmumu izlasei novērtēt, cik efektīvi valsts ir īstenojusi politiku (tas ir, iniciēti, izstrādāti un/vai ieviesti dažādi instrumenti) ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē Latvijā 2016.gadā.

"Lūdzām sniegt vērtējumu skalā no viens līdz septiņi, kur "1" nozīmē "ļoti neefektīvi", iegūstot rezultātu - tikai 2,8 punkti, kas liecina par lielu neefektivitāti," stāstīja Sauka.

Pētījuma rezultāti norāda, ka, pēc uzņēmēju domām, visefektīvāk 2016.gadā politikas veidotāji Latvijā ir strādājuši pie būvniecības nozares uzskaites pilnveidošanas (vidējais vērtējums 4,1 skalā no viens līdz septiņi, kur "7" nozīmē augstāko vērtējumu). Tam seko darbs pie regulējuma administratīvo sodu par pārkāpumiem būvniecībā palielināšanas, būvkomersantu klasifikācijas sistēmas ieviešana, sasaistot ar Publisko iepirkumu likumu, kā arī regulējuma administratīvo sodu piemērošanas praksei par pārkāpumiem būvniecībā pilnveidošanā.

Savukārt, kā mazāk efektīvas uzņēmēji novērtējuši politikas veidotāju iniciatīvas tā dēvētā "baltā saraksta" pilnveidošanai, atteikšanās no zemākās cenas principa piemērošanas publiskajos iepirkumos veicināšanu un pāriešanu uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanu, kā arī regulējumu par pienākumu ģenerāluzņēmējam sniegt informāciju par piesaistīto apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu ieviešanu.

Sauka informēja, ka arī pētījuma laikā aptaujātie eksperti norāda, ka politikas veidotāji iepriekšējā gadā neko būtisku ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē nav izdarījuši. Savukārt, iesāktās izmaiņas, pēc ekspertu domām, lielā mērā ir ļoti vajadzīgas, tomēr, diemžēl, notiek ļoti lēni un pārmērīgi birokrātiski.

Praktiski visi aptaujātie eksperti arī ir vienisprātis, ka iedarbīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē būs tas, ja nozare spēs vienoties par minimālo algu. Eksperti uzsver nepieciešamību šo iniciatīvu saistīt ar priekšrocībām iepirkumos tiem uzņēmumiem, kuri to atbalsta un izpilda. Lielākā daļa aptaujāto ekspertu par pareizām un vēlamām uzskata arī visas iesāktās iniciatīvas, kas saistītas ar laika uzskaiti.

Aptaujātie eksperti vairākkārt arī uzsvēra nozīmīgumu diskusijai par zemāko cenu un saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, nereti saistot šo diskusiju arī ar jautājumu par tipveida līgumu ieviešanu. Tāpat eksperti norāda uz problēmām kontroles mehānismā, tai skaitā nepieciešamību celt kompetenci Valsts ieņēmumu dienestā un citās kontrolējošajās iestādēs un to, ka tas negatīvi ietekmē ēnu ekonomikas mazināšanos būvniecības nozarē.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars būvniecības nozarē bija 38,5% un tas ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2015.gadu, kad bija 40%.

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%. Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Vienlaikus Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Pētījums par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, biedrībai BASE sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga).

Veikta reprezentatīva 251 Latvijas būvniecības uzņēmuma vadītāju un vadošo speciālistu aptauja, ko "Latvijas fakti" veica 2017.gada aprīlī (par situāciju nozarē 2016.gadā). Tāpat veiktas ekspertu intervijas - situācijas analīzes ar piecu lielo būvniecības uzņēmumu vadītājiem (2017.gada aprīlī).