Pētījums: Latvijas augstskolām trūkst stimulu augstākās izglītības kvalitātes veicināšanai

morguefile.com

Latvijas augstskolām trūkst stimulu augstākās izglītības kvalitātes veicināšanai, secināts Pasaules bankas (PB) veiktajā pētījumā par Latvijas augstākās izglītības pārvaldību.

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji prezentēja pētījuma pirmos rezultātus. Noslēdzoties pirmajai pētījuma fāzei, būs pieejams pilns ziņojums, kurš ietvers arī PB ekspertu rekomendācijas pārvaldības sistēmas uzlabošanai.

PB pētījumā pēc brīvprātības principa piedalījās septiņas valsts augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Vidzemes Augstskola un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.

PB vispārējie novērojumi liecina, ka Latvijas augstskolu iekšējā finansēšana kopumā ir vērsta uz nozares politikas mērķu sasniegšanu, turklāt augstskolas īsā laikā ir pielāgojušās jaunajai valsts budžeta piešķiršanas kārtībai.

Salīdzinot ar citām augstskolām Eiropā, augstskolas Latvijā bauda lielu finansiālo autonomiju. Ierobežota finansējuma apstākļos augstskolu prasme dažādot ienākumu avotus nosaka to iespējas ieguldīt stratēģiskā attīstībā un veidot finanšu rezerves.

Taču augstskolu struktūrvienību finansiālās autonomijas pakāpe ir zema, kas ierobežo to potenciālu sniegt ieguldījumu stratēģisko prioritāšu īstenošanā. PB ekspertu ieskatā iekšējie finansēšanas mehānismi ir precīzāk jāsalāgo ar institūcijas mērķiem, jānovērš finanšu stimulu fragmentētība un jāaptver visas augstskolas misijas.

PB skaidroja, ka augstskolu iekšējo pārvaldību raksturo dziļi iesakņojusies demokrātijas kultūra un ļoti interaktīvi lēmumu pieņemšanas procesi, taču vienlaikus vērojams pārmērīgi liels iekšējo lēmējstruktūru skaits un līdzsvara trūkums starp koleģiālo institūciju un vadītāju personisko atbildību.

PB novēroja, ka ārējās ieinteresētās puses iesaistās Latvijas augstskolu pārvaldībā, bet galvenokārt tas notiek bez formālām lēmumu pieņemšanas tiesībām un pienākumiem.

Vērtējot augstskolu pārvaldību, to darot pēc vairākiem kritērijiem, secināts, ka Latvijas augstskolās ir nepietiekama stimulu orientācija. Praktiski nav snieguma stimulu studiju procesa kvalitātes veicināšanai un t.s. "trešās misijas" īstenošanai.

PB uzsvēra, ka stimulu nodrošināšana indivīdiem, kas var radīt nevēlamu ietekmi uz apakšvienības sniegumu.

Vienlaikus secināts, ka nepietiekamais struktūrvienību autonomijas līmenis bremzē attīstību. Tāpat iestāžu stratēģisko attīstību var kavēt mērķtiecīga atbalsta trūkums inovatīviem projektiem. Ierobežojumi galvenokārt saistīti ar finansējuma pieejamību.

Vērtējot stimulu orientāciju, PB eksperti rekomendēja stiprināt orientāciju uz sniegumu iekšējās finansēšanas modelī, kā arī līdzsvarot indivīdu un grupu/struktūrvienību snieguma novērtēšanu.

Pētījuma mērķis ir Latvijas augstākās izglītības modernizācijas vajadzībām atbilstoša augstskolu pārvaldība. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai sagatavotu augstākās izglītības attīstības finansējuma programmu saturu un nosacījumus, kā arī pilnveidotu augstskolu pārvaldības normatīvo bāzi.