Pētījums: Latvijas iedzīvotāji jūtas ekonomiski pasargātāki salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem

pexels.com

Latvijas iedzīvotāji jūtas ekonomiski pasargātāki salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, aģentūrai LETA pavēstīja apdrošināšanas kompānijas "Ergo" komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga, atsaucoties uz "Ergo Drošības indeksa" pētījuma rezultātiem.

Viņa norādīja, ka apmēram puse Baltijas valstu iedzīvotāju jūtas ekonomiski pasargāti, tostarp Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar kaimiņvalstu iedzīvotāju vērtējumu jūtas ekonomiski labāk pasargāti, proti, novērtējot savus dzīves apstākļus, Latvijā 53% respondentu atzinuši, ka jūtas ekonomiski pasargāti, kamēr Igaunijā ekonomiski pasargāti jūtas 48% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 47% iedzīvotāju.

Tāpat Grīnberga atzīmēja, ka šā gada "Ergo Drošības indeksa" pētījuma rezultāti uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu Baltijas iedzīvotāju vērtējumā salīdzinājumā ar 2014.gada rezultātiem par savām spējām tikt galā ar dzīves finansiālo pusi. Pēc pētījuma datiem, apmēram trešdaļai Baltijas valstu iedzīvotāju ir plāns finansiālajai ilgtspējai un pārliecībai par saviem ienākumiem – tā apgalvo 34% Latvijas iedzīvotāju, 35% Igaunijas iedzīvotāju un 39% Lietuvas iedzīvotāju. 

Neraugoties uz to, ka materiāli pasargāta jūtas tikai puse no Baltijas valstu iedzīvotājiem, "Ergo Drošības indeksa" pētījuma dati liecina, ka, zaudējot visus ienākumu avotus, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji varētu uzturēt mājsaimniecību 5,1 mēnesi, savukārt Lietuvas iedzīvotāji 7,2 mēnešus.

Pēc Grīnbergas vēstītā, vērtējot Baltijas valstu iedzīvotāju redzējumu par pašreizējo savas dzīves stabilitāti dažādos aspektos, "Ergo Drošības indeksa" ietvaros arī noskaidrots, kā kopumā iedzīvotāji 10 baļļu skalā vērtē savas dzīves kvalitāti un spēju to kontrolēt. Dzīves kvalitāti Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji vērtē ar 6,61 balli, bet Lietuvas iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir nedaudz augstāks – 6,81 balle. Lietuvas iedzīvotāji arī spēju kontrolēt savu dzīvi vērtē augstāk – ar 7,65 ballēm, kamēr Igaunijas iedzīvotāji ar 7,45 ballēm, bet Latvijas iedzīvotāji – ar 6,94 ballēm. Abās kategorijās Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju vērtējums ir nedaudz uzlabojies salīdzinājumā ar 2014.gadu, savukārt Lietuvas iedzīvotāju vērtējums šajās kategorijās ir nedaudz pasliktinājies.

Sniedzot vērtējumu par ekonomisko stabilitāti nākotnē savas dzīvesvietas kontekstā, 61% Latvijas iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši par to, ka viņiem ir stabila dzīvesvieta vismaz turpmākajiem diviem gadiem. Arī Igaunijā līdzīgs daudzums iedzīvotāju (60%) sniedza apstiprinošas atbildes par dzīvesvietu stabilitāti, savukārt Lietuvā par savu dzīvesvietu ir pārliecināti 50% iedzīvotāju.

"Vērtējot "Ergo Drošības indeksa" pētījuma rezultātus iedzīvotāju esošo dzīves apstākļu un nākotnes ekonomiskās stabilitātes novērtējumu kontekstā, jāteic, ka iedzīvotāju noskaņojums, kaut arī minimāli, tomēr uzlabojas. To noteikti var sasaistīt ar vispārējo ekonomiskās aktivitātes pieaugumu Latvijā, tajā skaitā ar bezdarba līmeņa pastāvīgu samazinājumu, kas jūlija beigās sasniedza zemāko rādītāju (7,1%) kopš 2009.gada. Vienlaikus, kā liecina oficiālā statistika, palielinās arī vidējā bruto darba samaksa valstī, kas noteikti veicina iedzīvotāju iespējas atlicināt zināmu daļu savu ienākumu uzkrājumu veidošanai neparedzētiem dzīves gadījumiem vai konkrētiem mērķiem. Arī raugoties uz "Ergo" statistiku, redzam pozitīvu tendenci – lai arī lēnām, tomēr iedzīvotāju vēlme nodrošināt savu ekonomisko stabilitāti palielinās. Par to liecina fakts, ka šā gada astoņos mēnešos "Ergo" dzīvības apdrošināšanā klientu skaits pieaudzis par piektdaļu," sacīja "Ergo" valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse. 

"Ergo Drošības indeksa" dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. Tā īstenota sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.