Pētījums: Latvijas medijos saistībā ar bēgļiem dominē apgrūtinājuma tēma

EPA/LETA

Latvijas masu medijos saistībā ar bēgļiem dominē apgrūtinājuma tēma un pārsvarā atrakstītas bēgļu radītās problēmas un slogs valstis un institūcijām, kas būtu jānovērš, - tas secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras docētāju pētījumā par migrācijas tēmas atspoguļojumu masu medijos Latvijā.

Pētījums veikts laika posmā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnija, analizējot 860 publikācijas 12 lielākajos masu medijos Latvijā. Pētījumi autori, aplūkojot, kā publikācijas un sižetos tiek lietoti vārdi - bēgļi, patvēruma meklētāji, migrācija, imigrācija dažādās kombinācijās un locījumos, secinājuši, ka minētās tēmas ir aktuālas mediju dienas kārtībā.

Pētījumā tika secināts, ka mediju temati, informācijas avoti, publikācijas vieta liecina, ka medijos dominē politiskā dienas kārtība, tiek sekots migrācijas politikas veidošanas procesam, taču paši bēgļi un "darītāji" nav bijuši nozīmīgi informācijas avoti. Atbilstoši politiķu un amatpersonu sniegtajai informācijai, patvēruma meklētāji tiek skatīti kā grupa, reti izceļot indivīdus, viņu dzīves stāstus un likteņus.

Pētnieki saskaitījuši, ka 45% ziņu materiālu migrantu apzīmēšanai izmantoti vārds bēglis, 21% gadījumu - patvēruma meklētāji, bet 10% gadījumu - imigranti. Pārsvarā - 47% gadījumu - attieksme pret migrāciju bijusi neitrāla, 32% gadījumu - negatīva, 11% - pozitīva, bet 4% - ironiska.

Konstatēts, ka visos analizētajos medijos saistībā ar bēgļiem dominē apgrūtinājuma tēma - 27% gadījumu. Lielākoties aicinājums novērst apgrūtinājumus esot adresēts politiķiem, kuri pieņēmuši lēmumu par bēgļu uzņemšanas kvotām. Pētnieki arī izdarījuši secinājumu, ka apdraudējuma tēma "rāmē iekšpolitiskās sāncensības aspektu", paužot nostāju, ka "daži politiķi nevēlas novērst slogu, par ko mēs viņus brīdinām".

Teju puse pretenziju visos medijos esot saistīta ar ekonomiskiem apsvērumiem, piemēram, ticis ziņots par gādības ļaunprātīgo izmantošanu - 9%, finansēm - 12%, un cilvēkresursu nenoderīgumu - 3%. Ziņu materiālos bieži esot parādījusies nostāja, ka bēgļi nav tādi, kas kā darbaspēks varētu iekļauties Latvijas ekonomikā, bet gluži otrādi - viņi mazina vietējiem iedzīvotājiem pieejamos resursus. Draudu un briesmu izraisīšana bijis otrais populārākais pamatojums pret bēgļu uzņemšanu, kas fiksēts 21% materiālu, secināts pētījumā.

Argumentos par migrācijas tēmu dominējot racionālie - 60% gadījumu, varbūtības - 18,4%, jaukta veida argumenti - 17%, kā arī "argumenti pēc analoģijas" - 7,8%. Pētītie argumentu veidi medijos liecina, ka visvairāk racionālu argumentu izmantots laikraksta "Diena" publikācijās, bet vismazāk - "Vesti" publikācijās. Savukārt varbūtības argumenti visvairāk esot PBK sižetos.

Migrācijai veltīto tēmu īpatsvara dati liecinot, ka politiskā tēma jeb uzņemšana kvotas, attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un Latviju visvairāk dominējusi ziņu aģentūras LETA migrācijas tēmas atspoguļojumā, kam seko radio, laikraksti un televīzija, bet vismazāk ziņu portālos. Savukārt temats par attieksmi pret bēgļiem visvairāk dominējis televīzijas medijos, bet palīdzības sniegšanas temats visvairāk dominējis ziņu portālos un televīzijā.

Pētnieki arī analizējuši viedokļu izklāsta gaitu jeb diskursu katrā publikācijā, cenšoties skaidrot, vai citēto avotu atlasītie argumenti ir vērsti uz bēgļu kategorisku izslēgšanu no mūsu grupas, vai tomēr paredz iekļaušanas iespējas. Medijos esot vienmērīgi pārstāvētas abas šīs pieejas - nedaudz vairāk par 30% gadījumu. Iekļaujošs diskurss visvairāk konstatēts LTV un TV3 ziņu sižetos, savukārt izslēdzošs - PBK sižetos.

Kā atzīmējuši pētnieki, neiecietība nav mūsdienu daudzveidīgo un plurālistisko sabiedrību vērtība, tāpēc tās paudēji mēdzot attaisnot savu noraidošo attieksmi pret minoritāti. Neiecietības attaisnošanas stratēģijas konstatētas nedaudz mazāk par pusi publikācijās. Nosodoša attieksme pret neiecietību visbiežāk esot konstatēta Latvijas Radio un "apollo.lv" materiālos, bet vecinoša - PBK sižetos.

Uzsākot pētījumu, pētniekiem bija pieņēmums, ka dominējošā stratēģija noraidošai nostājai būs reliģiju un kultūru nesavienojamība, taču izrādījies, ka vairāk lietoti ekonomiskas dabas argumenti, kā arī biežāk neiecietība esot skaidrota ar politiskās elites nespēju risināt problēmas. 79% publikāciju konstatēta attaisnošanas stratēģiju lietošana. Par spīti lielajam neiecietības un izslēdzošā diskursa īpatsvaram šī pētījuma izlasē, šis rādītājs pauž pozitīvu tendenci, uzsvēruši pētnieki.

Īpaši interesanti pētniekiem šķitis tas, ka tieši tajās publikācijās, kuras ir novērtētas kā neiecietību veicinošas, kā attaisnošanas stratēģijas autori esot izmantojuši atsauces uz "dabisko" iecietības slieksni, kultūras, reliģijas, mentalitātes īpatnību. Kā uzskata pētnieki, tātad autori apliecina, ka neiecietībai esot stingrs, no cilvēka gribas maz atkarīgs iemesls. "Ja attieksme pret neiecietību ir nosodoša, tad autori attaisno tās esamību ar nezināšanu. Šādi tiek apliecināts, ka uzlabot attieksmi ir mūsu pašu spēkos," raksta pētījuma autori.

Projekta pētījuma autori ir RSU Komunikācijas studiju katedras docenti - Sergejs Kruks, Anda Rožukalne, Ilva Skulte, Agita Lūse, Alnis Stakle, un pētījumā tika iekļauti - ziņu aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma", "TV3 Ziņas", Pirmais Baltijas kanāla (PBK) raidījums "Latvijas laiks", "Latvijas Avīze" (LA), "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA), "Diena", "Vesti Segodnja", Latvijas Radio (LR) 1, LR4 un portāli "delfi.lv", "tvnet.lv", "apollo.lv".

Pētījums īstenots ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) projekta "Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos" ietvaros. Tā mērķis ir veicināt Latvijas mediju satura kvalitāti, atspoguļojot trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijā. Projekts paredz arī nacionālo un reģionālo mediju žurnālistu izglītošanu un priekšlikumu izstrādi redakciju darba pilnveidošanai.

Projekta tālākajā gaitā žurnālisti varēs papildināt savas zināšanas starpkultūru un integrācijas jautājumos un iepazīties ar starptautisko mediju pieredzi, ko izmantot profesionālajā darbā.