Prokuratūra nesāks kriminālprocesu par žurnālistu izteikumiem "oligarhu lietas" izmeklēšanas komisijā

Ieva Čīka / LETA

Savulaik "oligarhu lietu" uzraugošais prokurors Māris Leja nolēmis nesākt kriminālprocesu saistībā ar divu žurnālistu izteikumiem par žurnālu "Ir" "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Leja aģentūrai LETA skaidroja, ka kriminālprocess netiks sākts, jo žurnālistu izteikumos nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Žurnāls "Ir" iepriekš vērsās "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijā ar oficiālu iesniegumu, kurā norāda uz komisijas sēdē izskanējušo nepatieso informāciju un aicina rīkoties, lai panāktu likuma prasību ievērošanu.

Žurnāla galvenās redaktores Nellijas Ločmeles iesniegumā minēts, ka izmeklēšanas komisijas 18.septembra sēdē nepatiesu informāciju sniegušas divas uzaicinātās personas - Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvji Juris Paiders un Imants Liepiņš.

Paiders komisijas sēdē nepatiesi apgalvojis, ka neesot iespējams noskaidrot žurnāla "Ir" izdevējas AS "Cits medijs" patiesos labuma guvējus, jo tie neesot publiskoti.

Ločmele norāda, ka patiesībā jau kopš žurnāla rašanās 2010.gadā pilns "Cits medijs" akcionāru saraksts ir publiskots internetā. Lai gan likums to neprasa, "Ir" brīvprātīgi esot publiskojis akcionāru sarakstu, lai tas būtu zināms ikvienam lasītājam vai interesentam. Starp "Ir" akcionāriem esot tikai fiziskas personas, kas atbilstoši Komerclikumam arī ir sabiedrības patiesie labuma guvēji, līdz ar to šīs ziņas esot publiski pieejamas un Paiders komisijā sniedzis nepatiesu informāciju, uzskata Ločmele.

Savukārt Liepiņš, Ločmeles vērtējumā, komisijai sniedzis nepatiesu paskaidrojumu, apgalvojot, ka "Ir" veiktā "Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas" un "žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus".

"Patiesībā "Rīdzenes sarunu" saturs nav viltus ziņas, bet gan visos gadījumos patiess un precīzs valsts amatpersonu un to sarunbiedru teiktā atspoguļojums. "Ir" publikācijas balstās izmeklēšanas iestāžu noklausītās sarunās, kas viesnīcā "Rīdzene" notikušas un fiksētas laikā no 2009. līdz 2011.gadam. Līdz ar to Liepiņa sniegtie paziņojumi un aplēstie skaitļi ir nepatiesa informācija. Paskaidrojumu konteksts liecina, ka Paiders un Liepiņš nepatieso informāciju komisijai sniedza apzināti, lai nomelnotu žurnālu "Ir" un tā izdevēju "Cits medijs"," uzsvērusi Ločmele.

Leja aģentūrai LETA skaidroja, ka vērtējis Liepiņa izteikumu par to, ka "Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas", kontekstā ar viņa sagatavotā ziņojuma saturu. Šis izteikums jāsaprot tā, ka "79,49% no Rīdzenes sarunā runātā nav realizējies dzīvē", secinājis prokurors.

Leja norāda, ka liela daļa no Rīdzenes sarunās minētā nav realizējies vai vismaz tas nav pierādīts atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam standartam un tas atbilst patiesībai, tātad šis Liepiņa izteikums nav nepatiess.

Savukārt Liepiņa turpmākais izteikums, ka "žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus" ir viedoklis, ko Liepiņš paudis, balstoties uz ziņojumā apkopoto faktu izvērtējumu. Tā ir žurnālista subjektīvā pārliecība un par viedokļa paušanu Krimināllikumā nav paredzēta atbildība.

Arī Paidera izteikums, ka nav iespējams noskaidrot žurnāla "Ir" izdevēja AS "Cits medijs" patiesos labuma guvējus, ir viedoklis, norādīja Leja.

Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā "Ir" tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.