Raidījums: VID Finanšu policija sākusi kriminālprocesu "Tokyo City" aplokšņu algu lietā

Zane Bitere / LETA

Saistībā ar aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā "Tokyo City" Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija sākusi kriminālprocesu, vēsta LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", atsaucoties uz neoficiālu informāciju.

Raidījuma žurnāliste aptuveni piecus mēnešus uzņēmumā strādāja par trauku mazgātāju, par savu darbu daļu no algas saņemot aploksnē. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), komentējot žurnālistu atklātos faktus, raidījumam norādīja, ka šajā gadījumā drīzāk ir runa par uzņēmuma bezkaunību, jo nodokļu lielums sabiedriskās ēdināšanas nozarē esot optimāls, un citi uzņēmēji varot atļauties strādāt godīgi.

Kopš šī gada sākuma aplokšņu algas maksāšana saskaņā ar likumu ir krimināli sodāma darbība. Lai arī bijušas diskusijas, ka atbildība būtu jāpiemēro arī aplokšņu algas saņēmējam, šobrīd šāda norma nav.

Pirms aptuveni diviem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas tika pieķerts liels šīs jomas uzņēmums "Ganbei", kura amatpersonas rezultātā saņēma nosacītus sodus, un uzņēmums samaksāja aptuveni vienu miljonu eiro valsts budžetā, atgādina "Aizliegtais paņēmiens". Toreiz gan "aplokšņu algu" fakts netika pierādīts, apsūdzības izrietēja no manipulācijām ar kases aparātiem.

Raidījums atklāj, ka aplokšņu algas "Tokyo City" saņem kā trauku mazgātāji, tā arī viesmīļi, pavāru palīgi un pavāri, un raidījuma žurnāliste video fiksējusi, kā tas notiek dzīvē.

"Tokyo City" restorāni pieder trim uzņēmumiem "Resto Court", "Restograd" un "Stollons", kuru kopējā peļņa pēdējos divos gados bija aptuveni 1,3 miljoni eiro. Par visu šo uzņēmumu patieso īpašnieku tiek uzskatīts Krievijas pilsonis Sergejs Simarjovs, kurš bija arī klāt pirmā "Tokyo City" restorāna atvēršanā 2010.gadā un kuram Santpēterburgā pieder aptuveni 40 "Tokyo City" restorāni.

VID aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu komersantu, tajā skaitā, par tam veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem un to rezultātiem.

Šī gada vasarā VID ir veicis pārbaudes vairāk nekā 50 dažādos ēdināšanas uzņēmumos Rīgā un Jūrmalā, lielākajā daļā konstatējot dažādus pārkāpumus, pārsvarā - darbinieku nodarbināšanu bez darba līgumiem, patiesā darba laika neuzrādīšanu un attiecīgi arī daļēja atalgojuma izmaksu "aploksnē". Tāpat ēdināšanas uzņēmumi kā darījumu apliecinošus dokumentus čeka vietā izsnieguši pirmčekus, līdz ar to dodot uzņēmumam iespēju slēpt vai samazināt reālo apgrozījumu.

VID aģentūrai LETA norādīja, ka kontroles pasākumus veic personām vai komersantiem, kam risku analīze uzrāda augstākos nodokļu nenomaksas riskus. Taču, ievērojot "Konsultē vispirms" principu, arī ēdināšanas nozares uzņēmumu gadījumā VID aicina uzņēmējus veikt precizējumus nodokļu deklarācijās un sakārtot savu saimniecisko darbību atbilstoši Latvijā spēkā esošajām likumdošanas prasībām. Tomēr VID atzīst, ka pārbaudes tiks veiktas arī turpmāk, jo diemžēl ne visi uzņēmumi ir gatavi sadarbībai un neatsaucas VID preventīvajiem pasākumiem un aicinājumam pašiem novērst nepilnības sava uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada 7.septembrī Rīgā pie trīs sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Tokyo City" filiālēm notika pikets "pret aplokšņu algām", uz kuru tolaik ieradās divi piketētāji.

Piketa organizatore Māra Kursīte aģentūru LETA informēja, ka pikets rīkots "darbinieku aizstāvībai ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu".

Restorānu "Tokyo City" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Restograd" valdes loceklis Dmitrijs Tribuncovs aģentūrai LETA tolaik teica, ka viņam nav zināma akcijas organizatore. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt kādu konkurentu pasūtījums, taču atteicās precizēt iespējamo konkurentu vai konkurentus.

Tribuncovs arī norādīja, ka piketa aprakstā teiktais par ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu nevar tikt attiecināts uz "Tokyo City", jo "Restograd" vienmēr esot atvērts sadarbībai ar VID.

"Nav noslēpums, ka patlaban VID veic plašas pārbaudes restorānu nozarē, tāpēc esam gatavi sadarboties ar VID, sniedzot nepieciešamo informāciju, ja tas ir nepieciešams," sacīja Tribuncovs.

Restorānu "Tokyo City" vadītājs atzīmēja, ka patlaban vidējā mēnešalga restorānos ir 400 līdz 500 eiro robežās, taču uzņēmums strādā, lai vidējās algas rādītāju paceltu līdz 600 eiro mēnesī.