Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijā valsts budžetā pērn bija pārpalikums 0,04% apmērā no IKP

Ieva Čīka / LETA

Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija pārpalikums 9,5 miljoni eiro jeb 0,04% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) piektdien publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā sasniedza 10,092 miljardus eiro jeb 40,6% no IKP (gadu iepriekš - 36,9% no IKP).

"Atšķirībā no Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2016.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 100,3 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām CSP aprēķinātie vispārējās valdības sektora dati uzrādīja budžeta pārpalikumu," norādīja statistikas pārvaldē.

Pēc CSP vēstītā, ievērojot EKS 2010 metodoloģiskās prasības, veiktas korekcijas, no valdības sektora bilances izslēdzot finanšu darījumus, neitralizējot Eiropas Savienības (ES) fondu ietekmi, iekļaujot uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto kapitālsabiedrību datus. Tāpat koriģētas debitoru prasības un kreditoru saistības, kā arī veiktas citas korekcijas.

Lielākās korekcijas skārušas centrālās valdības apakšsektora datus, kas par iepriekšējiem gadiem ir koriģēti atbilstoši ES līmenī ieviestajām metodoloģijas izmaiņām – Noguldījumu garantijas fonds no finanšu korporāciju sektora pārklasificēts vispārējās valdības sektorā, veiktas ienākumu no standarta UMTS licencēm klasifikācijas izmaiņas, revidēti citu ES politiku instrumentu fondi.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, proi, plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.