Reklāmas asociācija: Pirms desmit gadiem sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus būtu notikusi vieglāk un ātrāk

Flickr.com / keriluamox

Ja sabiedrisko mediju iziešana būtu plānota pirms desmit gadiem, tad tā notiktu daudz vieglāk, ātrāk un, iespējams, ar pozitīvākām sekām uz mediju tirgu kopumā, intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa norādīja, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kuru asociācijas pārstāvji ir pārrunājuši dažādās darba grupās, kā arī par to diskutēts starp LRA biedriem. "Asociācijas iekšienē valda diezgan pretēji viedokļi par to, kāda būs konkurence pēc tam, ja un kad sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus. Ja iziešana būtu plānota pirms desmit gadiem, tad es domāju, ka tā notiktu daudz vieglāk un ātrāk un, iespējams, ar pozitīvākām sekām uz mediju tirgu kopumā," sacīja Liepiņa.

Pēc viņas teiktā, patlaban nevarētu izteikt prognozes, kā varētu notikt sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, īpaši ņemot vērā, ka nesen savu amatu Kultūras ministrijā (KM) atstāja Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Tas LRA valdes priekšsēdētājas ieskatā radījis daudz jautājumu par to, kā tālāk virzīsies mediju politika, tostarp Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) iziešana no reklāmas tirgus.

Liepiņa uzskata, ka ir svarīgi saprast, kāds ir sabiedrisko mediju finansējums, lai varētu runāt par to aiziešanu no reklāmas tirgus. "Es domāju, ka ļoti optimāli būtu vienots sabiedriskais medijs. No satura viedokļa, LTV un LR varētu būt vairākas redakcijas, bet ir jābūt vienotai izpratnei. Tas ir svarīgi, jo LTV un LR ir "jādzen" mediju saturs – tiem jābūt tik spēcīgiem resursiem, ka tie uzņemas vadošo lomu," skaidroja LRA vadītāja.

Tāpat viņa uzsvēra, ka būtisks jautājums ir arī par sabiedrisko mediju finansējuma neatkarību, jo citādi pastāv liels drauds, ka Finanšu ministrija tos turpinās "raustīt". "To politisko ietekmi ["oligarhu sarunu" kontekstā] jau redzējām, kādēļ sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir svarīga. Tad var apsvērt, kāds varētu būt to iziešanas scenārijs un veikt attiecīgos aprēķinus," sacīja Liepiņa.

Asociācijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka radio tirgū patlaban ir milzīga konkurence, tāpēc LR, viņasprāt, to droši varētu atstāt, ja tiktu panākts nosacījums par stabilu finansējumu un būtu skaidri izstrādāts tā nākotnes plāns. Viņa sacīja, ka tas, savukārt, liktu reklāmdevējiem pārorientēties un atrast līdzšinējās LR programmu auditorijas citur, bet Liepiņas ieskatā tās noteikti iespējams atrast citos kanālos - presē, vidē, televīzijā vai internetā. "Bet es tiešām novēlētu sākt ar finansējuma modeļa izveidi un, protams, izmaksu struktūras pārskatīšanu," uzsvēra LRA vadītāja.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka ir svarīgi ņemt vērā, ka sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem darba uzdevumi atšķiras - komerckanālu uzdevums ir nopelnīt naudu saviem īpašniekiem, tādēļ viens no to galvenajiem ienākumu avotiem ir reklāma, savukārt sabiedriskajiem medijiem ir jāveic satura arhivēšana, fonētikas saglabāšana, digitalizēšana, jāsaglabā vēstures liecības un jāveic daudzi citi uzdevumi, ar ko komercmediji vispār nenodarbojas. "Tas viss tomēr tiek darīts, lai mums paliktu kaut kāds pagātnes mantojums un tiktu saglabātas un nodotas tālāk kultūras vērtības," skaidroja asociācijas vadītāja.

Kaut arī komercmediji, pēc Liepiņas teiktā, arī nodrošina virkni svarīgas mediju sociālās funkcijas, piemēram, ziņošanu un informācijas interpretēšanu, tomēr tiem vairāk jāvadās pēc pieprasījuma. Savukārt sabiedriskajiem medijiem atbilstoši LRA valdes priekšsēdētājas paustajam vairāk būtu jāskatās, kā ar savu darbību valstī nodrošināt demokrātiju, kas ir pilnīgi cits uzstādījums.