Sākta Latvijas vēsturē vērienīgākā kultūrvēsturisko vērtību apzināšana "Rail Baltica" plānotajā trasē

Evija Trifanova / LETA

Augustā sākas un līdz 2018.gada septembrim turpināsies Latvijas vēsturē vērienīgākā kultūrvēsturisko vērtību apzināšana visā topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica" trasē, aģentūrai LETA pavēstīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".

Arheoloģijas speciālisti 263 kilometru garumā izstaigās plānoto trasi, lai identificētu vēl nezināmas kultūrvēsturiskas vērtības. Tiks pētīti arī seni karšu materiāli un dažādas vēstures liecības. Lai darbs noritētu pilnvērtīgi, iedzīvotāji, kuru nekustamos īpašumus skar trase, aicināti būt atsaucīgiem un sadarboties ar arheoloģijas speciālistiem.

"Šī kultūras vērtību apzināšana būs viena no apjomīgākajām Latvijā pēdējā simtgadē, un tā būs jāveic salīdzinoši īsos termiņos – pirmais izpētes posms jāpabeidz līdz 2018.gada septembrim. Tāpēc darbam mobilizējusies praktiski visa arheoloģijas nozare, piesaistot arī pieredzējušus arhitektus, un vajadzības gadījumā arī ģeogrāfus, mākslas vēsturniekus un citus speciālistus. Darba veicēji, kā jau ziņots, tika izvēlēti atklātā konkursā. Vispārīgo vienošanos par darbu veikšanu "Eiropas dzelzceļa līnijas" noslēdza ar Latvijas Universitāti un SIA "Arhitektoniskās izpētes grupu"." klāstīja "Eiropas dzelzceļa līniju" Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

Viņš norādīja, ka abas speciālistu komandas veiks kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos konkurēs, piedāvājot zemāko cenu. Kultūrvēsturisko vērtību apzināšanas ir būtiska, tāpēc pirms "Rail Baltica" trases būvniecības sākšanas arheologi kājām izies visu 263 kilometru garo trasi.

Apzināšanas laikā konstatētās vēsturiskās liecības tiks izpētītas un sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tiks veikta vai nu to pārvietošana vai aizsardzība esošajā atrašanās vietā.

"To nekustamo īpašumu īpašnieki, kurus skars šī vērtību apzināšana, par šo procesu saņems informatīvu vēstuli. Gribu uzsvērt, ka šī izpēte neietekmēs nedz īpašumu vērtību, nedz arī to, kā virzīsies "Rail Baltica" trase, ko jau pērn apstiprināja valdībā," piebilda Driksna.

Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 360 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta "Eiropas standarta platuma 1435 milimetru dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" finanšu līdzekļiem.

Arheoloģiskā mantojuma apzināšana plānota septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiks vērtēta arī "Rail Baltica" līnijas ietekme uz februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiks veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novada un Rīgas pašvaldības teritoriju. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības sākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanas aktiem ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

Dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 metru platumā, bet vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā.

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā, lai ar dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.