SM: Patlaban nav iespējams prognozēt ietaupījumu, ja komandējumu izmaksas segtu valsts kap

EPA/LETA

Patlaban nav iespējams prognozēt līdzekļu ietaupījumu, ja ministriju darbinieku komandējumu izmaksas segtu no to valsts kapitālsabiedrību līdzekļiem, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Ilze Greiškalna.

Pagājušajā nedēļā, 28.augustā, valdības ārkārtas sēdē ministrijām uzdota virkne uzdevumu, tostarp izvērtēt iestāžu apvienošanu, iespēju ministriju padotībā esošus muzejus nodot Kultūras ministrijai, kā arī ministrijām uzdots vairs neradīt jaunas štata vietas. SM sadarbībā ar Tieslietu ministriju jāsagatavo priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai ministriju darbinieku komandējumu izmaksas varētu segt no to valsts kapitālsabiedrību līdzekļiem, kuru darbības jomu ietvaros attiecīgais komandējums ir nepieciešams.

"Priekšlikums ir veidojies, ņemot vērā to, ka bieži vien komandējumi saturiski ir saistīti ar konkrētu uzņēmumu un jomu darbības un pakalpojumu popularizēšanu starptautiski, kur nepieciešama arī ministrijas un nozares vadības pārstāvju dalība. Tā kā ministrijas resursi, ievērojot daudzās darbības jomas un ģeogrāfiski tālos sadarbības partnerus, komandējumu finansēšanai ir ierobežoti, lai ari tiek operatīvi un efektīvi pārvaldīti, tiks izvērtēta iespēja noteikt juridiski korektu risinājumu, lai valsts uzņēmumi, kas pakļaujas noteiktam normatīvo aktu regulējumam, varētu apmaksāt arī ministrijas un citu valsts pārstāvju dalību šādos komandējumos. Konkrētu līdzekļu ekonomiju paredzēt nav šobrīd iespējams, jo tas atkarīgs no konkrētajā pārskata periodā (gadā) plānoto komandējumu mērķa un satura un gada plāns tiek apstiprināts konkrētā kalendārā gada sākumā, ņemot vērā arī apstiprināto ministrijas budžetu," klāstīja Greiškalna.

SM arī uzdots budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" no 2018.gada izveidot atsevišķu apakšprogrammu, kurā tiek nodalīts valsts autoceļu pārvaldīšanai paredzētais finansējums. "Priekšlikums par apakšprogrammas izveidi ir nācis no Finanšu ministrijas, un SM pret to neiebilst - pamatmērķis ir veicināt autoceļu jomas finansēšanai plānoto līdzekļu caurskatāmību, izsekojami nodalot administrēšanai un infrastruktūrai plānotos resursus. Resursu apmērs vai to izmantošana pēc būtības netiek mainīta," skaidroja SM pārstāve.

Savukārt pārskatīt līdzšinējo praksi un turpmāk nepieprasīt jaunas amata vietas, nepieciešamos cilvēkresursus rodot iekšējo procesu efektivizēšanā vai ministrijas ietvaros, uzdots visām ministrijām.

"SM jau līdz šim ir vairākās savas pārziņā esošajās jomās, ievērojot Valsts kancelejas priekšlikumus par iespēju plānot esošo ministriju resursu ietvaros darbinieku skaitu un atalgojumu, veikusi resursu pārdales, līdz ar to nesaredzam šo kā kardināli jaunu iniciatīvu. Nevar izslēgt, ka, rodoties jaunām cilvēkresursu intensīvām funkcijām, piemēram no jauna Eiropas Komisijas regulējuma izrietošām kontroles vai uzraudzības funkcijām, var būt nepieciešams atšķirīgs Ministru kabineta lēmums, taču tas būtu izvērtējams atsevišķi. Šobrīd SM nav pieprasījusi jaunas amata vietas," stāstīja Greiškalna.

Kā ziņots, attiecīgajā valdības sēdē pagājušajā nedēļā Ministru kabinets uzklausīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un to izmantošanu nākamo gadu valsts budžetu izstrādes procesā. Valdība pieņēma zināšanai, ka, pārskatot ministriju izdevumus, to iekšējos resursos tika rasti līdzekļi 52,5 miljonu eiro apmērā 2018.gadam un 47,62 miljoni eiro 2019.gadam. Šos resursus plānots turpināt izmantot piešķiršanas laikā noteiktajiem mērķiem vai arī vidējā termiņā tie tiks novirzīti citiem mērķiem.