Šogad reorganizēs septiņas, bet slēgs - vismaz vienu skolu

Evija Trifanova/LETA

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Ministrija kopumā ir saņēmusi deviņu pašvaldību iesniegumus ar lūgumu saskaņot kopumā 12 izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu šogad, kā arī divu pašvaldību iesniegumus par trīs izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu divos turpmākajos gados. Pagaidām ne visi pašvaldību lēmumi ministrijā tikuši saskaņoti.

Pagaidām lielākās pārmaiņas gaidāmas Gulbenes novada skolu tīklā, kur plānots reorganizēt četras izglītības iestādes - trim no tām tiks mainīta izglītības pakāpe, savukārt vēl divas skolas tiks apvienotas vienā. Tā ar 1.augustu Druvienas pamatskola un K.Valdemāra pamatskola pārtaps par sākumskolām, bet Gulbīša vidusskola kļūs par pamatskolu. Tāpat vienā izglītības iestādē - Litenes sākumskolā - ar 1.jūliju tiks apvienota Litenes Pirmsskolas izglītības iestāde un Litenes pamatskola.

Ar 1.septembri Sutras pamatskola Līvānu novadā darbosies kā sākumskola. Durbes novada pašvaldība rosina no šī paša datuma par sākumskolu reorganizēt arī Ata Kronvalda Durbes vidusskolu, taču šis jautājums vēl ir izskatīšanā IZM.

Nākamajā gadā durvis kā skola nevērs Ozolaines pamatskola Bauskas novadā - tās likvidācija paredzēta līdz ar 30.jūniju.

Saskaņota arī Ezernieku pagasta pirmsskolas izglītības iestādes pievienošana Ezernieku vidusskolai. Tāpat Cēsu internātpamatskolai-rehabilitācijas centram ar 2018.gada 1.janvāri tiks pievienota Cēsu pirmsskolas izglītības iestāde "Pīlādzītis".

Pašvaldības IZM iesniegušas vēl četru izglītības iestāžu likvidēšanas lēmumus. Viens no tiem paredz jau ar 30.martu slēgt Rudbāržu internātpamatskolu-rehabilitācijas centru Skrundas novadā. Jūlija beigās varētu beigt pastāvēt arī Sproģu pamatskola Neretas novadā, Briežuciema pamatskola balvu novadā un Stirnienes pamatskola Varakļānu novadā. Par šo skolu likvidēšanu pašvaldības pagaidām nav saņēmušas IZM saskaņojumu, jo daļa no ierosinājumiem ir izskatīšanā, savukārt par Stirnienes pamatskolu pieprasīta papildu informācija.

IZM ir saskaņojusi arī vairāku izglītības iestāžu reorganizāciju, ko pašvaldības rosināja diviem turpmākajiem gadiem. Tā 2018.gada jūnijā Mežotnes pamatskola Bauskas novadā pārtaps par sākumskolu, savukārt 2019.gada jūlijā Mežģaļu pamatskola Bauskas novadā kļūs par Mežgaļu sākumskolu.

Līdzās lēmumiem par izglītības iestāžu reorganizāciju un slēgšanu Carnikavas novadā nolemts dibināt vienu pirmsskolas izglītības iestādi - "Piejūra".

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

Izskatot jautājumus par pašvaldības lēmuma saskaņošanu, IZM ņem vērā vairākus kritērijus, piemēram, izglītības iestādes darba kvalitāti, skolēnu mācību rezultātus un sekmības dinamiku un izglītības programmu piedāvājumu. Tiek arī izvērtēta izglītības pieejamība - sākumskola (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, transporta nodrošinājums, kā arī izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā (pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls). Svarīga ir arī iesaistīto pušu - skolēnu, pedagogu un vecāku - informētība un viedoklis, norādīja ministrijā.

Ja pašvaldības atsūtītais lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai slēgšanu ir nepilnīgs, IZM pieprasa papildu informāciju un iesniegtos dokumentus vērtē atkārtoti. Šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pašvaldības lēmums parasti tiek saskaņots.

IZM vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai likvidēt izglītības iestādi. Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju.