Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Lasītākais
Evija Trifanova/LETA

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" izteicās tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš norādīja, ka no 15 likumprojekta pantiem divos lasījumos ir laboti faktiski visi, kas, viņaprāt, pierāda to, ka valdība uz Saeimu ir aiznesusi brāķi. Tiesībsargs ir pārliecināts, ka šis likumprojekts neko būtiski nemainīs.

Kā pozitīvu viņš vērtēja to, ka ir iezīmēts minimālais veselības aprūpes grozs. Vienlaikus viņam nav skaidrs, kā, piemēram, ģimenes ārsts varēs noteikt diagnozi, ja konkrētajam pacientam nebūs pieejamības citiem speciālistiem.

Tāpat Jansons neizprot, kādēļ no maksimālā groza "krīt ārā" vairākas sabiedrības grupas, kas strādā valsts atzītajos nodokļu režīmos, piemēram, sezonālā darba veicēji. Tiesībsargs neatbalsta arī to, ka uz šo grozu automātiski nevar pretendēt cilvēki ar trešās grupas invaliditāti. "Tas pierāda to, ka tas ir absurds pašā būtībā," pauda Jansons.

Vienlaikus arī neesot skaidrs mehānisms, kā cilvēki, kuri nekvalificējas apdrošināšanai, varēs iekļauties sistēmā. Ir skaidrs, ka viņiem būs jāmaksā konkrēta summa, bet nav skaidrs, kā tas tiks risināts no administrēšanas un menedžmenta viedokļa, teica Jansons.

Kā ziņots, Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā noteikts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.

Paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.

Plānots, ka Saeimā galīgajā lasījumā par šo likumprojektu lems šo ceturtdien.