Tiesnešu biedrība: Nav pamata visiem maksātnespējas procesa lietas skatījušajiem tiesnešiem pārmest negodprātību

Ieva Čīka / LETA

Nav pamata visiem maksātnespējas procesa lietas skatījušajiem tiesnešiem pārmest negodprātību, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Komentējot lietu sadales kārtību tiesās, biedrība norāda, ka tā notiek, ievērojot lietu sadales plānu, kas sevī ietver datorizētu lietu sadali. Lietu sadalē tiek ievēroti vispārēji kritēriji, tai skaitā, vai tiesnesis specializējies konkrētu lietu izskatīšanā.

Lietu nevar iedalīt tiesnesim, kurš nav specializējies konkrētās lietu kategorijas izskatīšanā. Tātad, ja tiesnesis nav specializējies maksātnespējas lietu izskatīšanā, šāda lieta tiesnesim nekad netiks iedalīta, norāda biedrībā.

To, cik daudz specializētās lietas nonāk katra tiesneša izskatīšanā, ietekmē arī tādi objektīvi kritēriji kā tiesneša noslodze citu kategoriju lietās.

Biedrība arī norāda, ka fakts, ka lieta nonāk augstākas instances tiesā un tiek grozīts vai atcelts iepriekš pieņemtais zemākas tiesu instances nolēmums, nenozīmē, ka zemāka tiesu instance ir pieļāvusi tīšu likuma pārkāpumu vai rupju nolaidību. Iespējams, ka iepriekš pieņemtā nolēmuma grozīšanas vai atcelšanas pamats ir tiesību normu interpretācija, kura līdz brīdim, kamēr izveidojas stabila judikatūra, var būt atšķirīga. Tiesneša tiesības un tai pat laikā arī pienākums ir interpretēt tiesību normas, kas ir viena no tiesnešu neatkarības pazīmēm, uzsver Tiesnešu biedrībā.

Kā vēstīts, analizējot informāciju par tiesnešiem visos maksātnespējas procesos, kas ierosināti laika posmā no 2008.gada sākuma līdz 2014.gada beigām, žurnāls "Ir" secinājis, ka pēdējos gados visvairāk aizdomīgu maksātnespējas lietu vai tiesiskās aizsardzības procesu nonākuši izskatīšanā pie tiesnešiem Raimonda Bula un Jolantas Zaškinas.

Kā aizdomīgus izdevums definējis tos uzņēmumus, kas neilgi pirms maksātnespējas vai aizsardzības ierosināšanas pēkšņi mainījuši savu juridisko adresi, jo šo soli varot vērtēt kā mēģinājumu trāpīt noteiktas tiesas piekritībā, kā arī uzņēmumus, kas neilgi pirms maksātnespējas izgājuši tiesiskās aizsardzības procesus, jo šāda notikumu secība ļauj uzņēmumam pašam izvēlēties sev tīkamu administratoru, nevis paļauties uz nejaušo rindas kārtību.

Tāpat tikusi apkopota informācija par procesiem, kuru norise vedina domāt par negodprātību, jo tajos izmantotās shēmas iepriekš publiski komentējušas kredītiestādes vai citi cietušie, kā arī iespēju robežās esot apzināti tiesneši tādiem maksātnespējas procesiem, kuros varētu būt fiktīvi kreditori, pievēršot uzmanību gadījumiem, kad pēkšņi saistību apmērs ievērojami pieaudzis. Šādi iespējami fiktīvi kreditori maksātnespējas laikā ļauj nodrošināt vajadzīgo balsu skaitu lēmumiem, nereti pārbalsojot īstos kreditorus.

Analizējot kopumā vairāk nekā tūkstoš uzņēmumu maksātnespējas procesus, žurnāls secinājis, ka Latvijā ir tiesneši, pie kuriem uzņēmumi "ceļojuši" ievērojami vairāk nekā pie citiem tiesnešiem. "Ceļotājfirmas" visbiežāk nonākot Rīgas tiesās, un arī šo tiesu ietvaros izceļoties tiesneši, pie kuriem šie uzņēmumi nonāk krietni biežāk nekā pie citiem kolēģiem.

Žurnālam radušās aizdomas, ka nejaušā lietu sadales sistēma Latvijā ir tikai uz papīra, bet realitātē uzņēmēji spēj nonākt pie viena tiesneša ar visu savu firmu ķēdi, kas raisot jautājumus par sistēmiskām problēmām lietu sadales kārtībā un uzņēmēju praktiskām iespējām tikt pie konkrēta tiesneša.

Daļa no šiem tiesnešiem maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu lietās pieļāvuši ievērojami vairāk likumpārkāpumu nekā citi kolēģi, tomēr Augstākās tiesas lēmumiem atcelt tiesnešu kļūdainos spriedumus nav bijusi redzama ietekme uz tiesnešu turpmāko darbu un daži šo gadu laikā tieslietu sistēmā piedzīvojuši pat karjeras kāpumu, raksta "Ir".