Ļoti interesants un vērtīgs ir Tomsona redzējums par notiekošo finanšu sfērā.


Žurnālisti jau gadiem Latvijā pētījuši aizdomīgās un noziedzīgās naudas shēmas. Īpaši šajā ziņā jāuzteic "Re:Baltica" darbs, kā arī kolēģus no "Nekā personīga" un "De facto". Atceros pesimisma pilno sarunu apmēram pirms gada ar Re:Baltica žurnālistēm par to, cik nožēlojama un bezzobaina bijusi Latvijas institūciju rīcība cīņā pret naudas atmazgāšanu. Taču būsim godīgi, arī mēs- sabiedrība- par to maz interesējāmies. Nevar salīdzināt diskusijas par Stambulas konvenciju ar Re:Baltica publicētajām finanšu shēmām. Politiķi šo noskaņu veiksmīgi uztvēra. Ne velti žurnālisti secināja, ka tikai citu valstu un starptautisko organizāciju spiediens liek mums kaut minimāli kustēties.

Šajā otrdienā mēs pēkšņi uzzinājām, ka Latvijā tomēr bijis viens nesaudzīgs cīnītājs pret naudas atmazgāšanu, kura darbu žurnālisti nav pat pamanījuši. Turklāt Ilmāra Rimšēviča cīņa esot bijusi tik nozīmīga, ka ilgākā laika periodā plānota starptautiska operācija, kurā iesaistītas virkne komercbanku un iespējams pat valstu specdienesti. Viņiem ir izdevies piemuļķot gan ASV uzraugus, gan Latvijas kriminālpoliciju un KNAB. Un tā ir tapis uzbrukums pret valsti, lai iznīcinātu Latvijā tik nenovērtējamo taisnības cīnītāju. Un ja mēs šiem ļaunajiem spēkiem ļausim to izdarīt, tad Latviju gaida drūma nākotne.

Vai jūs zināt iemeslu, kāpēc žurnālisti bija apjukuši, kad uzzināja par apsūdzībām I.Rimšēvičam? Jo bijis grūti saprast, par ko I.Rimšēvičs varētu ņemt kukuli. Viņš neuzrauga komercbankas. Kāpēc gan maksāt cilvēkam par to, par ko viņš neatbild? Ja Latvijas Bankas prezidents savu aizstāvību balsta uz to, ka viņa novākšana pavērs durvis noziedzīgas naudas atmazgāšanas shēmām Latvijā, tad tas ir muļķīgi. Aizdomīgās naudas apjomi Latvijā tāpat ir milzīgi, un Rimšēviča titāniskās pūles pret to cīnīties līdz šim nav pamanītas.

Taču jautājums paliek – par ko gan Rimšēvičam būtu vērts dot milzīgus kukuļus? Un Rimšēviča skaidrojumi ir likuši aizdomāties par daudz loģiskākām dramatiskām versijām. Proti, Latvijā ir darbojusies noziedzīga grupa, lai izspiestu naudu un pievērtu acis uz aizdomīgiem darījumiem, bet Rimšēvičs ir tikai "redzamā aisberga daļa". Uz šo norāda ne tikai Norvik bankas īpašnieki un vadība. Kā zināms, šāds apgalvojums ir ļoti skaidri izlasāms ASV uzraugošās institūcijas ziņojumā. Viņi apgalvo, ka Latvijā amatpersonas ir ņēmušas kukuļus, lai šeit varētu īstenot nelegālās naudas shēmas. Un KNAB veiktā aizturēšana, kas ir par pavisam citu gadījumu, rāda, ka mums ir jau trīs atsevišķas epizodes. Tās visas norāda uz to, kam daudziem šķiet grūti noticēt – ka Latvijā ir īstenotas ļoti nopietnas un dārgas koruptīvas shēmas.

Protams, šis nav stāsts par ticību. Ne tikai tiesībsargiem, arī žurnālistiem ir daudz darba, lai pēdējo dienu notikumi nepaliktu ticības līmenī. Lai arī kādi būtu fakti, tie visi ir jāceļ gaismā. Taču mana žurnālista pieredze liek domāt, ka tas nebūs vienkārši. Nepatīkamākais jautājums – cik daudzi un, galvenais, kas ir "uzvārījušies" no netīrās naudas? Vai kādā brīdī tas neskars tik augstu stāvošas personas, ka tiks norauts stopkrāns, lai tālāko izmeklēšanu vairs neturpinātu? Šis ir laiks, kad ļoti svarīga loma ir žurnālistiem. Mums ir jādara viss, lai jautājums nebūtu par ticību, bet par rīcību.

delfi.lv