Uz Eiropu vestās seksa verdzenes kļūs aizvien jaunākas

Ekrānuzņēmums

Starptautiskās migrācijas organizācija ir publicējusi jaunāko ziņojumu par cilvēku tirdzniecību. Šī biznesa upuru skaits divu gadu laikā ir pieaudzis par 600%, un starp tiem ir ļoti daudz mazgadīgo, vēsta itāļu medijs L'Espresso.

Ziņojumā arī konstatēts, ka iesniegumu policijā ir ārkārtīgi maz - tikai 78, kaut gan atklāto upuru skaits ir gandrīz septiņi tūkstoši.

Pēc ziņojuma autores Karlotas Santarosas domām, niecīgais iesniegumu skaits liecina par grūtībām, ar kādām saskaras meitenes, kuras ir vērsušās policijā. Bieži vien viņas to dara pret savas ģimenes gribu, turklāt nonākot vienas svešā valstī un uzticoties organizāciju darbiniekiem, ar kuriem tikpat kā nav pazīstamas.

Runa ir par sievietēm, kas Eiropā tiek ievestas pa to pašu maršrutu, pa kuru bēgļi uz Vidusjūras valstīm, un tur pārvērstas par verdzenēm un kļūst par preci seksuālo pakalpojumu tirgū.

Starptautiskās migrācijas organizācija jau gandrīz divus gadus ceļ trauksmi saistībā ar jauno sieviešu, galvenokārt no Nigērijas, skaita pieaugumu, kuras izsēžas Itālijas dienvidu krastā. Organizācija ir satraukta par to, ka šīs sievietes, ļoti ticami, var kļūt par eksuālās ekspluatācijas upurtiem. Turklāt to skaits npeielūdzami pieaug.

Kā liecina pētījumu dati, par potenciālajiem upuriem 2016. gadā ir kļuvušas 8277 sievietes. 2014. un 2015. gadā to skaits nesasniedza 3,4 tūkstošus. Vairāk nekā 6,5 tūkstošos gadījumu sievietes tikušas identificētas kā upuri. Un tikai 78 gadījumos no tiem cietušās ir vērsušās ar iesniegumu policijā.

Runāt atklātu valodu cietušajām sievietēm liedz ne tikai bailes no tiesas vai arī draudi izrēķināties ar viņu tuviniekiem. Meitenes tik daudz nebiedē arī parāds par apmaksāto ceļu, kas visas šīs ieceļotājas apspiež, raksta L'Espresso.

"Bieži vien tas ir apzināšanās trūkums. Viņas sevi tikpat kā neuztver kā upurus. Un arī tas vēl nav viss. Ļoti bieži izrādās, ka viņas tikai pēc atbraukšanas uzzina, kas ir sekss, jo ir pārāk jaunas. Un tieši tas ir tas, kas mūs ar katru gadu uztrauc aizvien vairāk - viņu vecums," pauž Santarosa.

Ieceļojušās meitenes pēc tam tiek vazātas pa Itāliju un Eiropu kā prostitūtas, un ierodoties Itālijā kā mazgadīgās, viņas priekšlaicīgi ir spiestas kļūt pieaugušas. Šīs pusaudžu meitenes 12-13 gadu vecumā bijušas pārliecinātas, ka vienkārši aizbrauks prom no savas valsts, bet tā vietā viņas uz stundām sāktas pārdot uz ielas. No 290 upuriem, kurus 2016. gadā noskaidrojušas valsts iestādes vai uzņēmušas labdarības organizācijas, 164 bijušas mazgadīgas. No 135 upuriem, kuras identificējusi organizācija, kas cīnās ar cilvēku tirdzniecību, 87 meitenes nebija sasniegušas 18 gadu vecumu.

Parasts piemērs ir kāda Prešesa no Nigērijas - viņa ir 17 gadus veca. 2016. gada pavasarī policija meiteni pamanīja uz ceļa nomales, kas ved uz Sicīliju. Komisariātā viņa teikusi, ka ir jau 21 gadu veca, taču policisti pēc pirkstu nospiedumiem noskaidrojuši, ka meitene Itālijā ir ieradusies pirms pieciem mēnešiem un viņai nav pat 18.

Prešesa atzinusies, ka viņai iepriekš nekad vēl nav bijušas seksuālas attiecības, taču te viņu piespieduši strādāt uz ielas 12 stundas dienā. Tagad meitene baidās saslimt, baidās no tiesas. Baidās no tuviniekiem. Starptautiskās migrācijas organizācijas darbinieki ar Prešesu tiekas katru dienu mēneša garumā, taču viņa nespējusi aizmigt un reizēm centusies aizmukt, lai atgrieztos pie saviem vergu tirgotājiem, reizēm gribējusi izdarīt pašnāvību.

"Tomēr katru reizi bailes no atgriešanās uz ielas izrādās spēcīgākas par visu," stāsta ar viņu strādājošā organizācijas darbiniece. Beigās tomēr Prešesa saņēmusi drosmi un uzrakstījusi iesniegumu policijai. Patlaban viņa dzīvo drošā vietā, runā itāliski un mācās par kultūras starpnieku.

Tā arī ir tā cerība, kuru uzsver Santarosa - "ir izmainījusies pat valsts institūciju attieksme". Arvien aktīvāk darbojas dažādi centri, asociācijas cenšas laikus iejaukties un izglītot.

Taču bieži vien pietrūkst konkrētas perspektīvas, kuras meitenēm varētu piedāvāt kā alternatīvas, kā arī vietas specializētās organizācijās. Tāpēc šiem jautājumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība. "Jo neveicot nekādas darbības meiteņu aizsardzībai, mēs paši kļūstam par šo noziegumu līdzdalībniekiem," uzsver Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāve Karlota Santarosa.