Vai revolūcija atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijās atbalsojas arī Latvijā?

morguefile.com

Nav šaubu, ka 21. gs. ir tehnoloģiju laikmets, kurā dažādi inovatīvi risinājumi līdz nepazīšanai izmainījuši ne vienu vien nozari, tostarp arī atkritumu apsaimniekošanu. Droni, kas uzrauga atkritumu poligonus, un atkritumu savākšanas auto bez autovadītāja ir tikai nozares futūristisko attīstības scenāriju redzamā daļa.

Paralēli pasaulē noris apjomīgs darbs, piemēram, tiek strādāts pie infrasarkano staru spektroskopijas risinājumiem, lai palīdzētu šķirot plastmasu pēc atšķirībām polimēru kompozīcijā. Tiek izstrādāti procesi, kuros, izmantojot cieto atkritumu enerģiju, tiek sintezēta gāze, ko vēlāk var pārveidot par dīzeļdegvielu, metānu, metanolu u.c. Šīs inovācijas paver iespējas pārstrādāt arvien lielāku atkritumu apjomu, samazinot to atkritumu daudzumu, kas tiek uzskatīts par neizmantojamu un tiek noglabāts atkritumu poligonos. Tāpat kā citām pasaules valstīm, arī Latvijai šādas inovācijas palīdzētu atrisināt daudzus sasāpējušus jautājumus, kas liedz atkritumu apsaimniekošanu veikt efektīvi. Tomēr, vai šādu advancētu risinājumu ieviešana ir īstenojama un vai Latvijai maz ir pa spēkam turēt līdzi attīstītajām Eiropas valstīm šajā jomā? 

Būtiskākie šķēršļi – investīcijas un nepilnīgs normatīvais regulējums

Šobrīd nozarē valda akūts darbaspēka deficīts, turklāt tas paliek arvien dārgāks – kā Eiropā, tā arī Latvijā. Tehnoloģijas ir efektīvs risinājums šim izaicinājumam. Īpaši būtiski tas ir optisko šķirotāju jomā – iekārtas spēj atpazīt un atšķirt dažādus materiāla veidus, aizstājot darbaspēku, kas manuāli veica šos pienākumus. Šī iemesla dēļ daudzās ražotnēs, kurās kādreiz atkritumu šķirošanu galvenokārt veica manuāli, pašlaik 98 % darba paveic iekārtas, bet darbinieks pilda vien darbu pārraudzīšanas un kontroles funkciju. Salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm, kurās mūsdienu tehnoloģijas ļauj atkritumus ražotnēs šķirot pilnībā automatizēti, Latvija krietni atpaliek, un vēl joprojām ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuros atkritumi tiek šķiroti manuāli. 

Ieviest inovatīvas šķirošanas un pārstrādes iekārtas gribētājiem galvenokārt liedz finansējuma trūkums. Iekārtas ir dārgas, bet, lai saņemtu Eiropas fondu atbalstu, ir jāizpilda prasības, kas bieži vien neatbilst Latvijas apstākļiem un nozares dalībnieku iespējām. Savukārt no valsts atbalstu saņemt ir vēl sarežģītāk, jo piešķirtie līdzekļi ir ierobežoti un paredzēti specifiskiem mērķiem. Tehnoloģiskie risinājumi ātri noveco, tādēļ iet līdzi laikam un nemitīgi atjaunot tehnoloģijas tādos tempos, kā tas tiek darīts Rietumeiropas valstīs, ir pa spēkam tikai lielajiem nozares spēlētājiem. Labs piemērs ir Latvijā uzstādītās pirmās šķirošanas līnijas – tās savu laiku jau ir nokalpojušas un neatbilst mūsdienu prasībām, kā arī atkritumu plūsmai. Šī iemesla dēļ viens no vērtīgākajiem materiāliem – stikls netiek kvalitatīvi nošķirots un secīgi arī pārstrādāts.

Vēl viens klupšanas akmens jaunu tehnoloģisko inovāciju ieviešanā nereti ir kļūdainie Eiropas Savienības aktu tulkojumi un interpretācijas Latvijas normatīvajos aktos. Atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tāpat kā citās tautsaimniecības jomās, precizitāte ir ļoti svarīga. Tiesa, jāatzīst, ka šobrīd esam izmaiņu priekšā – Valsts vides dienests aktīvi strādā, lai pamazām nozari sakārtotu un paredzams, ka drīzumā situācija varētu mainīties.

Liels izaicinājums pārstrādātājiem šobrīd ir otrreizējo izejvielu, kas iegūtas no sadzīves atkritumu šķirošanas līnijām, pārstrāde, jo saskarsmē ar bioloģiskajiem atkritumiem šis materiāls ir netīrāks. Tieši šāda materiāla apjoms Baltijā pēdējo divu gadu laikā ir krietni pieaudzis, jo par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir uzbūvētas daudzas sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas. Lai pārstrādātu šādu materiālu, ražotnēm ir jāsaskaras ar jaunu izaicinājumu, jo nepieciešams pielāgot tehnoloģiskās līnijas, kas prasa vērienīgas investīcijas, kuras ne visiem ir pa kabatai. Šī nav tikai Baltijas problēma, ar to saskaras atkritumu pārstrādes uzņēmumi visā pasaulē.

Lai to risinātu, nozarē starptautiskā mērogā tiek strādāts pie jaunas metodes materiāla attīrīšanai, izmantojot baktērijas, kas pēc materiāla atūdeņošanas pārstrādās pārējās organiskās atkritumu daļiņas, to attīrot. Skaidrs, ka līdz šis risinājums pārtaps no pilotprojekta reāli izmantojamā darba metodē, paies gadi. Tomēr par spīti tam un faktam, ka mikroorganismu izmantošana saimnieciskajā darbībā nav nekas jauns, atkritumu apsaimniekošanā šāda materiāla attīrīšana būs sava veida revolūcija, kas ļaus daudzkārt palielināt otrreiz pārstrādāto atkritumu apjomu. Līdz tam – uzņēmējiem jārod citi risinājumi, kas ļautu izpildīt Eiropas Savienības prasības.

Jāņem vērā, ka šajā gadījumā situāciju pozitīvi ietekmē augošais pieprasījums pēc otrreizējās pārstrādes produktiem. Diemžēl Latvijā aprites ekonomikas principi nedarbojas –  otrreizējās pārstrādes produktu izmantošana joprojām nav populāra nedz sadzīvē, nedz ražošanas sektorā. Tāpat arī nav mērķtiecīgu aktivitāšu no valsts puses, kas veicinātu šādu tendenci – kamēr citviet Eiropā ir tā saucamais “zaļais iepirkums”, kurā priekšroka tiek dota dabai draudzīgiem risinājumiem, tostarp materiāliem, kas ražoti no otrreizējās pārstrādes produktiem, Latvijā tāda nav. Latvijas iedzīvotājiem joprojām trūkst motivācijas iegādāties šos “zaļos” produktus, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas uzņēmējiem nav pieprasījuma, kas liktu šādus otrreizējās pārstrādes produktus ražot un secīgi arvien uzlabot tehnoloģiskos risinājumus.

Nozīmīgākie inovāciju ieviesēji nozarē – paši uzņēmēji 

Ņemot vērā, ka uzstādīt jaunas tehnoloģijas ir daudz dārgāk nekā pielāgot līdzšinējās, daudzi nozares uzņēmumi arvien cenšas iztikt ar to jau rīcībā esošajām iekārtām. Tomēr tajā pašā laikā Latvijā ir arī uzņēmumi, kas regulāri investē inovāciju attīstībā un, laikam ejot, ir izstrādājuši unikālas metodes, kā pārstrādāt atkritumus, kas vēl pirms pāris gadiem nebija pārstrādājami un tika vesti uz atkritumu poligoniem apglabāšanai. Šajā ziņā Latvija ir soli priekšā savām kaimiņvalstīm, piemēram, Lietuvai, kurā veiktas lielas investīcijas jaunāko tehnoloģiju iegādei, bet pārsvarā uzmanība tiek pievērsta biomasas atdalīšanai un pārstrādei nevis otrreizējai materiālu pārstrādei. Latvijā savukārt daudz vairāk tiek strādāts pie to atkritumu pārstrādes, ko var pārvērst vērtīgā, eksportējamā otrreizējā izejvielā. Eco Baltia grupas darbinieki ir uzkrājuši lielu pieredzi polimēru pārstrādē un šobrīd spēj pārstrādāt visu materiālu pilnībā, kas nokļūst ražotnēs. 

Turklāt polimēri tiek ne tikai atšķiroti, bet arī sagatavoti jau gatavā, otrreizējā izejvielā, kura pēc savām īpašībām aizvien vairāk līdzinās pirmreizējam materiālam. Nozarē ienākot sarežģītiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, mainījies arī tajā strādājošo darbinieku profils. Piemēram, atkritumu pārstrādē, kas izaugusi līdz ķīmiskās rūpniecības līmenim ar laboratoriju iekārtām, šobrīd tiek pieprasīts darbaspēks ar specifiskām zināšanām, piemēram, ķīmijā, materiālzinātnē un tamlīdzīgi. Tas liecina par vietējo uzņēmēju spēju ieviest arvien jaunas inovācijas un strādāt pie nozares attīstības pašu spēkiem, par spīti politikas veidotāju izpratnes trūkumam vai robiem likumdošanā.

Tāpat Latvija var lepoties arī ar to, ka būsim vieni no pirmajiem Baltijā, kurā atkritumu apsaimniekošanas jomā tiks izmantota viena no novērtētākajām tehnoloģiskajām inovācijām nozarē – radiofrekvenču identifikācijas metode jeb čipošana. Līdz šim tā galvenokārt izmantota mājdzīvnieku un preču izsekošanai, kā arī bagāžas uzraudzībai lidostās, tomēr nu jau labu laiku daudzās valstīs čipošana tiek izmantota arī atkritumu apsaimniekošanas jomā. No konteineru čipošanas ieguvēji ir gan atkritumu apsaimniekotāji, gan paši iedzīvotāji – vieni var precīzi izsekot, kad atkritumi tiek savākti, būtiski atvieglojot klientu apkalpošanu, citi savukārt var maksāt tikai par savu izmesto atkritumu apsaimniekošanu, būtiski samazinot ikmēneša rēķinus.

Latvija būs pirmā valsts, kurā tiks pārņemta Somijas veiksmīgā pieredze daudzdzīvokļu namu atkritumu apsaimniekošanā. Jau nākamajā gadā sadarbībā ar Siguldas novada domi pilotprojektā Siguldā konkrētiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būs iespēja maksāt tikai par savā mājsaimniecībā radītājiem atkritumiem – ne vairāk, ne mazāk. Konteineri tiks izvietoti slēgtās estētiskās novietnēs, kas būs atveramas, tikai izmantojot personalizētu Siguldas iedzīvotāja karti. Katrs iedzīvotājs, kurš tiks identificēts ar konkrēto ID numuru, maksās tikai par saviem izmestajiem atkritumiem, jo, izmetot konteinerā, tiks automātiski uzskaitīts apjoms, un katru mēnesi rēķins par atkritumu apsaimniekošanu būs atkarīgs tikai no tā, cik daudz atkritumu konkrētais iedzīvotājs ir radījis. Tas kliedēs domstarpības par to, ka iedzīvotājiem jāmaksā par citu radītajiem atkritumiem. Domājams, ka tas motivēs iedzīvotājus gan šķirot atkritumus, gan samazināt radīto atkritumu apjomu. Protams, pastāv risks, ka var pieaugt mežos izmesto atkritumu apjoms, tomēr, šķiet, ka mūsu sabiedrība ir gatava mūsdienīgiem risinājumiem. 

Tiesa, līdz konteineru čipošanas ieviešanai visā Latvijas teritorijā varētu paiet vismaz pāris gadi, tādēļ tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu jau tagad, var ieteikt būt prasīgākiem pret savām pašvaldībām un lūgt nodrošināt atkritumu šķirošanas punktus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēdējos gados ir izdarījusi vērtīgu darbu un jau šobrīd Ministru kabinetu noteikumos ir iestrādāts, cik šķirošanas punktiem ir jābūt uz konkrētu cilvēku skaitu. Par šo prasību izpildi ir atbildīgas tieši pašvaldības, tādēļ var salīdzinoši viegli nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas, kas ir pavisam reāla iespēja samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Ir skaidrs, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpat kā citās nozarēs, tehnoloģisko risinājumu īpatsvars nākotnē tikai pieaugs. Latvijai kā mazai un ne sevišķi bagātai valstij šis tehnoloģiju uzvaras gājiens būs jāveic maziem solīšiem. Nekādus lielus tehnoloģiju lēcienus Latvijai nav pa spēkam veikt, jo tam nepieciešamas vērienīgas investīcijas.

Šobrīd par lielāko daļu, piemēram, atkritumu savākšanas jomā maksā patērētājs, turpretī nozarei saistošos lēmumus pieņem politiķi. Ņemot vērā, ka politiķiem attiecības ar vēlētājiem jeb patērētājiem ir ļoti svarīgas, lēmumu pieņemšanā priekšroka tiek dota saimnieciskam aprēķinam, bet “dabai draudzīgie” jeb vides ieguvumi nereti tiek atstāti otrajā plānā. Pat ja nozarei saistošā likumdošana tiks sakārtota, katrs atkritumu apsaimniekotājs pats joprojām būs atbildīgs par tehnoloģisko inovāciju iedzīvināšu savā ražotnē. Tas, protams, nav nekas ārkārtējs, tomēr bez mērķtiecīga valsts atbalsta – kaut vai jau minētā “zaļā iepirkuma”, nozares attīstība joprojām būs atkarīga tikai no dažu turīgāko spēlētāju centieniem attīstīt tehnoloģijas un ieviest jaunus risinājumus. Līdz ar to, kamēr vieni kļūs tehnoloģiski attīstītāki, citi centīsies turpināt darbu kā līdz šim, jo resursu investīcijām tehnoloģijās trūks. Šī iemesla dēļ jau šobrīd var paredzēt, ka Latvijā arī turpmāk tehnoloģiskā attīstība nozarē būs nevienmērīga un Eiropas līmeņa atkritumu apsaimniekošanas efektivitātes rādītājus mēs varēsim sasniegt tikai pamazām.


Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs