Vējonis: ANO ir kļuvusi pārāk sarežģīta un birokrātiska, lai spētu ātri reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem

Evija Trifanova / LETA

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir kļuvusi pārāk sarežģīta un birokrātiska, lai spētu ātri reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem, uzstājoties ar uzrunu ANO Ģenerālās Asamblejas 72.sesijā, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzrunājot klātesošos, viņš norādīja, ka daži pat pārdomā ANO uzticamību un lietderību, un arī Latvija vēlas, lai ANO kļūtu efektīvāka, pārredzamāka un elastīgāka, lai tā varētu pozitīvi un reāli ietekmēt cilvēku dzīvi pasaulē. Pēc prezidenta domām, ANO kā vienīgajai patiesi globālajai organizācijai jābūt spējīgai efektīvi reaģēt uz nopietnajiem globāliem izaicinājumiem, ar kuriem pasaule saskaras. Valsts prezidents ir pārliecināts, ka ANO jāsaglabā, bet dažos gadījumos pat jāatgūst pilsoņu un dalībvalstu uzticība tās spējai novērst un reaģēt uz krīzēm, kā arī veicināt uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību.

"Jaunais ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs tika ievēlēts pārmaiņu laikā. Latvija atzinīgi vērtē viņa iecelšanu un pilnībā atbalsta viņa redzējumu par efektīvāku ANO. Reformas nekad nav viegls uzdevums, taču ar pacietību, skaidri noteiktiem mērķiem un ANO sistēmas un dalībvalstu savstarpēju sadarbību tas ir iespējams. Mēs pilnībā atbalstām ģenerālsekretāru visos viņa centienos," teica Vējonis.

Viņš uzsvēra, ka ANO Drošības padomei ir īpaša atbildība par miera nodrošināšanu - tās locekļiem, jo īpaši dalībvalstīm ar veto tiesībām, būtu jānostāda neviltota globālo problēmu risināšana pāri savām nacionālajām interesēm. Viņaprāt, cilvēki uztver ANO Drošības padomes neveiksmes kā ANO neveiksmes. Arī Latvija atkārto priekšlikumu veikt reformas Drošības padomē, kas jau sen bija nepieciešamas, uzsvēra Vējonis.

"Mūsdienās drošība patiesi ir kļuvusi par globālu jautājumu. Jo īpaši, Latvija ir dziļi noraizējusies par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un kodolieroču izmantošanas draudiem. Ziemeļkorejas rīcība ir palielinājusi nedrošību pasaulē. Latvija stingri nosoda visus Ziemeļkorejas īstenotos kodolizmēģinājumus un ballistisko raķešu palaišanu, kā arī tās nepārtraukto provokatīvo retoriku. Savukārt Ķīmisko ieroču izmantošana Sīrijā, kas acīmredzami pārkāpj Sīrijas kā Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijas līgumslēdzēja puses saistības, ir nožēlojams noziegums, kas jāizmeklē pilnā mērā un jāsauc pie atbildības vainīgie," norādīja Valsts prezidents.

Vējonis arī skaidroja, ka Latvija atzinīgi vērtē būtiskas uzvaras pret "Daesh", piemēram, Mosulas atbrīvošanu Irākā, tomēr piebilda, ka cīņa vēl nav galā un ir jādomā par jaunām stratēģijām un jāpasargā arvien jaunas jomas, jo terorisma draudi kļūst asimetriski un izkliedēti visā pasaulē. Papildus militārajam spēkam jāturpina novērst ārvalstu teroristu kaujinieku plūsmu, likvidēt to finansēšanas tīklus un apkarot interneta un klātienes propagandu, kas jauniešiem paver ceļu uz radikalizāciju, pārliecināts Vējonis.

"Jaunu konfliktu novēršanai ļoti būtiska ir pašreizējo konfliktu atrisināšana. Mums ir jāsaglabā stingra nostāja attiecībā uz noteikumos balstītu drošības kārtību Eiropā. Visām valstīm, tostarp Krievijai, ir jāievēro neatkarīgu valstu teritoriālā integritāte. Konflikta mierpilna atrisināšana Ukrainā un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošana ir Latvijas prioritāte. Tāpat ANO kopā ar attiecīgajām reģionālajām organizācijām jāturpina sava iesaiste un saistības veicināt Kalnu Karabahas, Piedņestras, Abhāzijas un Dienvidosetijas ieilgušo konfliktu atrisināšanu," uzsvēra Valsts prezidents.

Valsts prezidents norādīja, ka visām valstīm ir jāievēro neatkarīgu valstu teritoriālā integritāte. "Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem," apliecināja Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ir jārisina galvenie cēloņi, kas apgrūtina ceļu uz ilgtspējīgu attīstību - jāmazina konflikti, kā arī jārīkojas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, kas ir viens no nabadzības un bēgļu plūsmas cēloņiem. "Nevar vienkārši ignorēt tālejošo klimata pārmaiņu ietekmi uz globālo drošību. Mums ir jāturpina kopīgā apņemšanās cīņā pret klimata pārmaiņām, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot uz mūsu planētas ilgtspējīgā veidā," teica Vējonis.

Pēc Vējoņa domām, nevar vienkārši ignorēt tālejošo klimata pārmaiņu ietekmi uz globālo drošību, bet ir jāturpina kopīgā apņemšanās cīņā pret klimata pārmaiņām, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot uz planētas ilgtspējīgā veidā. Latvija ir apņēmusies īstenot Parīzes līgumu pilnā mērā, bet tagad ir laiks izstrādāt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas līdz 2030.gadam īstenošanas mehānismus, kas jādara visos līmeņos - nacionālā, reģionālā un globālā līmenī, patiesi sadarbojoties ar visām ieinteresētajām pusēm, sacīja Valsts prezidents.

"Gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī mēs esam apņēmušies atbalstīt neatkarīgu, profesionālu, atklātu un objektīvu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistikas attīstību, mūsu sabiedrību noturības stiprināšanu, ieguldot līdzekļus kritiskās domāšanas prasmju, kā arī plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmju uzlabošanā," teica Vējonis, piebilstot, ka cīņā pret mērķtiecīgu un ļaunprātīgu propagandu un dezinformāciju, kas nāk no gan valsts, gan nevalstiskiem avotiem, Latvijas atbilde ir vēlreiz stiprināt vārda brīvības, preses un plašsaziņas līdzekļu neatkarības pamatprincipus.