Vietējā elektroenerģijas ražošana jūnijā Latvijas patēriņu nosedza 69% apmērā

Agnese Gulbe/Leta

Vietējā elektroenerģijas ražošana jūnijā Latvijas patēriņu nosedza 69% apmērā, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina AS ''Augstsprieguma tīkls'' publiskotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Latvijas elektroenerģijas patēriņš jūnijā bija 528 485 megavatstundas (MWh), salīdzinājumā ar maiju tas samazinājās par 7%, savukārt, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, patēriņš pieauga par 0,1%.

Hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs samazinājās par 63%, salīdzinot ar maiju. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju tas pieauga par 4%. Termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs mēneša laikā pieauga 2,3 reizes, taču salīdzinājumā ar 2016.gada jūniju bija kritums par 44%. Kopumā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti jūnijā saražoja 363 703 MWh, kas ir par 37% mazāk nekā maijā un par 12% mazāk nekā pērnā gada jūnijā.

''Augstsprieguma tīkla'' tirgus apskatā minēts, ka imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur biržas ''Nord Pool'' Lietuvas tirdzniecības apgabalu. Jūnijā no trešajām valstīm importētās elektroenerģijas apmērs bija 19 456 MWh, kas ir par 56% mazāk nekā maijā un par 87% mazāk nekā 2016.gada jūnijā.

Zviedrija caur ''NordBalt'' kabeli jūnijā eksportēja uz Lietuvu 211 218 MWh, bet Polija caur ''LitPol Link'' 34 756 MWh.

Jūnijā Igaunijas-Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 87%, kas ir palielinājums par 29 procentpunktiem, salīdzinot ar maiju. Starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apmērs, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz 56% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas-Latvijas starpsavienojumā jūnijā nebija.