Viss, kas jāzina par izdegšanas sindromu

pexels.com

Mūsdienu spraigajā ikdienā izdegšanas sindroms ir bieža parādība. Ārsti un psihologi norāda, ka izdegšanas sindroms visbiežāk ir saistīts ar emocionālo un fizisko pārslodzi – nereti cilvēku izvirzītās prasības pārsniedz viņu spēju tās īstenot, un tas noved pie hroniska stresa, vēsta Psychologytoday.com.

Psihologi norāda, ka bieži vien cilvēki to, ka cieš no izdegšanas sindroma, pat nenojauš. Parasti šādos gadījumos izdegšanas sindroma upuri mierina sevi ar domu, ka arī apkārtējie darbā jūtas tāpat, lai gan tā nebūt nav. 

Visbiežāk ar izdegšanas sindromu sirgst cilvēki, kas strādā sfērās, kuras saistītas ar darbu, ar cilvēkiem - piemēram, sociālie darbinieki, apkalpojošās sfēras darbinieki, skolotāji u.c. Daudzi ārsti uzsver, ka, ja cilvēks ilgstoši cieš no izdegšanas sindroma, tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas.  Pastāvīga iekšējā trauksmes sajūta, nespēks, intereses zudums ir tikai  tipiskākās pazīmes,  kas liecina par izdegšanas sindromu. Tāpēc ir svarīgi laicīgi konstatēt tā pazīmes.

Pazīmes, kas liecina par izdegšanas sindromu ir: 

Nogurums – patstāvīgs fizisks un garīgs pārgurums. Gan fiziski, gan garīgi cilvēks jūtas izsmelts, līdz ar to rodas sajūta, ka enerģijas krājumi ir izsmelti. 

Iekšējā trauksmes sajūta – indivīds pastāvīgi izjūt nemieru un uztraukumu.  Šādos gadījumos viņu var izsist no ierastā ritma pat vismazākais sīkums, kas traucē koncentrēties darbam. Nereti iekšējā trauksmes sajūta var izpausties arī kā nespēks un svara zudums. 

Trūkst motivācijas – zūd interese par apkārt notiekošo, tostarp arī par darbu. Bieži vien cilvēks vairs neredz jēgu tam, ko dara, un rodas grūtības veikt ikdienišķas darbības. Vēl viena tipiska pazīme ir vilšanās un pesimisms, kas bieži vien nomāc cilvēka spēju paskatīties uz notiekošo no “gaišās puses”. 

Visa uzmanība tiek koncentrēta uz negatīvo – hroniska stresa apstākļos cilvēka uzmanība tiek fokusēta uz negatīvo, kā rezultātā viņš pastāvīgi jūtas apdraudēts. Prāts vairs nespēj rast risinājumu pat visvienkāršākajām problēmām, jo stress negatīvi ietekmē spēju pieņemt lēmumus un meklēt risinājumus.

Komunikācijas problēmas – izdegšanas laikā nereti rodas problēmas saskarsmē ar apkārtējiem – cilvēks arvien vairāk noslēdzas sevī un cenšas norobežoties no pārējiem. Komunikācija ar ģimeni, draugiem un darba kolēģiem pārsvarā izpaužas kā konflikta situācijas vai klusēšana. 

Kaitīgi ieradumi – daudziem cilvēkiem, kas cieš no izdegšanas sindroma, ar laiku parādās kaitīgi ieradumi – smēķēšana, alkohols u.c. apreibinošo vielu lietošana. Tas ir veids, kā aizbēgt no realitātes, bieži vien izdegšanas sindroma upuriem ir miega traucējumi, kas noved pie pārlieku liela daudzuma miega zāļu lietošanas. 

Apsēstība ar darbu – nespēja norobežoties no darba lietām pēc darba laika neļauj pilnvērtīgi atpūsties pēc darba dienas. Pastāvīgas domas par darbu neļauj arī mazināt stresu. 

Neapmierinātība – pakāpeniski pieaug neapmierinātības sajūta ar sevi un savu dzīvesveidu. Cilvēkam rodas sajūta, ka viņš “stāv uz vietas” gan privātajā dzīvē, gan darbā, līdz ar to nekas no tā, ko viņš dara, vairs nesagādā gandarījumu. 

Veselības problēmas – atrodoties ilgstoša stresa ietekmē, var rasties fiziska rakstura veselības problēmas, piemēram, gremošanas traucējumi, aptaukošanās, sirds saslimšanas u.c. Nereti ilgstošs stress noved pie tā, ka cilvēkam sākas depresija. 

Vēl viens būtisks iemesls, kas izraisa izdegšanu, ir pārslodze – daudzi psihologi norāda, ka vidusmēra mūsdienu cilvēks nežēlo nedz laika nedz pūļu, lai sasniegtu karjeras virsotnes. Bet diemžēl šāda mērķtiecība un uzcītība nereti kļūst par pamatu pārslodzei, kas savukārt ir pirmā pazīme izdegšanas sindromam. Bieži vien par izdegšanu liecina arī biežas galvassāpes un stīvs kakls. 

Lai izvairītos no izdegšanas sindroma, pirmais, ko ārsti iesaka darīt, ir nedomāt par darbu mājās, vairāk laika veltīt saviem hobijiem un vaļaspriekiem, satikties ar draugiem. Proti, ir jāmāk nospraust robežu starp darbu un mājām. Vēl viens būtisks aspekts, lai mazinātu izdegšanu, ir naktsmiers – jo mazāk cilvēks guļ, jo mazāk enerģijas viņš spēj veltīt darbam. Miegā organisms atpūšas un atjauno zaudēto enerģiju, kā arī uzlabo atmiņu un domāšanu.  

Tāpat svarīgi ir arī paskatīties uz situāciju no malas un pacensties identificēt iekšējos faktorus, kas varētu raisīt izdegšanu. Reizēm problēma tik tiešām ir darba vidē. Tādos gadījumos psihologi iesaka griezties pie vadības un pacensties kopīgi rast risinājumu, lai uzlabot darba vidi. Protams, mēdz būt situācijas, kad šādas pārrunas ar priekšniecību nelīdz  - tādos gadījumos vienīgā izeja ir nomainīt darbavietu.