Zinātnieki, kas Turcijā pēta vietu, kas tiek dēvēta par "Elles vārtiem", konstatējuši: leģenda par to, ka katrs, kas pa tiem iegāja, uzreiz mira, izrādījusies patiesība.


Leģenda vēsta, ka alā ir grieķu nāves dieva, pār mirušo pasauli valdošā Aīda nāvi nesošā elpa. Patiesībā tas noticis indīgas dabasgāzes dēļ, vēsta Daily Star.

Itāļu arheologi, kas vairākus gadus veic izrakumus senajā grieķu-romiešu pilsētā Hierapolē, mūsdienu Turcijas dienvidrietumos, paziņojuši, ka tiem beidzot izdevies atrast īsto vietu, kur pie nāvīgiem izgarojumiem pildītas alas antīkajā laikmetā atradušies slavenie "elles vārti" - veļu valstības dievam Aīdam veltīts templis, Plutonions.

Hierapoles, "svētās pilsētas" pirmsākumi attiecināmi uz IV-III gs.pmē., kad grieķisāka labiekārtot vietu, kas bija slavena gan ar saviem karstajiem, dziednieciskajiem avotiem, gan arī alu, kuru, tās toksisko izgarojumu dēļ uzskatīja par ieeju pazemes valstībā.

"Šī vieta ir pilna ar tik blīviem tvaikiem, ka tur ieejot gandrīz nevar saskatīt zemi. Ikviens dzīvnieks, kas nokļūst alā, vienā mirklī nokrīt zemē beigts," - raksta grieķu ģeogrāfs Strabons(64./63.g.pmē.-24.g.), kurš pats personīgi apmeklējis Hieropoli. "Es ielaidu alā zvirbuļus un tie tūlīt izlaida garu," - viņš piebilst.

Cerībā izārstēties, vai vismaz gūt kādu atelpu no slimības veldzējoties baseinos ar silto avotu ūdeņiem, uz Hierapoli devās turīgi cilvēki no tuvienes un tālienes. Pilsēta kļuva par slavenu sava laika dziedniecisko kūrortu, tomēr pat minerāliem bagātie avoti visiem sirgstošajiem nespēja līdzēt un ar laiku pie tās izveidojās arī iespaidīga nekropole.

Par atklājumu pastāstīja arheologu komandas vadītājs, Salento universitātes (Itālija) klasiskās arheoloģijas profesors Frančesko Dandrija.

Dandrija pastāstīja, ka alas draudīgo spēku arheologi varējuši novērot arī izrakumu laikā. Vairāki putni, cenšoties pietuvoties siltumu izdalošajam atvērumam, nokrituši beigti, ieelpojot pa spraugām un plaisām izplūstošos nāvējošos tvaikus.

"Šis ir īpašs atklājums," - uzsver Palermas universitātes romiešu vēstures pētnieks Elisters Filipīni, "jo tas apstiprina informāciju, ko mums sniedz antīkā literatūra un vēstures avoti.