Zinātnieki: "Cassini" misija sniegusi ļoti vērtīgu ieskatu Saturna un tam blakus esošā mēneša un pavadoņa sistēmās

Ekrānuzņēmums

"Cassini" misija sniegusi ļoti vērtīgu ieskatu Saturna un tam blakus esošā mēneša Encelāda un pavadoņa Titāna sistēmās, uzsvēra zinātnieki šodien Eiropas Planetārās zinātnes kongresa laikā notikušajā preses konferencē par kosmosa izpētes zondes "Cassini" 20 gadus ilgās misijas beigām.

NASA Reaktīvās kustības laboratorijas (Jet Propulsion Laboratory) pārstāvis Skots Edžingtons klātesošajiem norādīja, ka "Cassini" misiju 15.septembrī nācās pārtraukt tādēļ, ka zondei vienkārši sāka beigties degviela, tādēļ atlikušās rezerves tika izmantotas, lai zondi ievadītu Saturna atmosfērā. Tas nepieciešams, jo starptautiskas vienošanās paredz, ka no Zemes sūtītus objektus kosmosā nedrīkst pamest nekontrolējami lidojam tuvu sistēmai, kurā, iespējams, pastāv dzīvība.

"Tomēr tieši misijas beigas un pēdējās 90 sekundes, ko "Cassini" pavadīja Saturna atmosfēras augšējos slāņos, ļāva mums iegūt datus, ko līdz šim nebija iespējams pētīt. Pēdējos zondes dzīves mirkļos, mēs to būtībā pārvērtām par planetāro zondi, kas ieguva datus par planētas augšējiem atmosfēras slāņiem. Savukārt misijas pēdējie seši mēneši ļāva noteikt gravitācijas mērījumus, planētas uzbūvi no iekšienes, kā vēji kustību uz planētas, kā arī informāciju par tās magnētisko lauku," stāstīja Edžingtons.

Tāpat "Cassini" pētīja Saturna gredzenus un vidi starp gredzeniem un pašu planētu. Runājot par šo misijas posmu, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas pārstāvis uzsvēra, ka pirms misijas tika pieņemts, ka planēta eksistē šķirti no tās gredzeniem, tomēr ir gūti pierādījumi, ka šīs abas lietas ir saistītas, un zinātnieki ir ļoti ieinteresēti izpētīt šo saikni sīkāk. Tomēr svarīgākie atklājumi misijas laikā bijuši par Saturna mēnesi Encelādu un pavadoni Titānu.

"Galvenais atklājums bija, ka Encelāds ir brīnišķīga resursu krātuve. No "Cassini" mērījumiem nolasījām, ka tur notiek ģeotermāla aktivitāte - tātad, tika atklātas molekulas, ir konstatēta enerģijas klātbūtne un šķidrs ūdens jeb lietas, kas nepieciešamas, lai tur potenciāli varētu eksistēt dzīvība. "Cassini" pētīja arī Zemei līdzīgo pasauli jeb pavadoni Titānu, uz kura atrodas šķidrā metāna ezeri un okeāns zem biezās ledus segas," skaidroja Edžingtons.

Arī Kolorādo Universitātes zinātnieks Saša Kemfs pauda gandarījumu par misiju, norādot, ka viens no lielākajiem atklājumiem ir ūdens klātbūtnes esamība uz Encelāda, ko izdevās noteikt pateicoties ledus krāteriem uz šī mēness virsmas. Tāpat iegūti jauni dati par Saturnu, jo šai planētai iepriekš nav izdevies būt tik tuvu, kā "Cassini" misijas laikā. Iegūti arī jauni paraugi no Saturna gredzeniem, tādējādi sīkāk varēs izpētīt to sastāvu.

Savukārt Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pārstāvis vērsa uzmanību, ka pirms došanās uz Saturna sistēmu, zinātniekiem šķita, ka tuvumā esošie debess ķermeņi ir nedzīvi, bet misija norādījusi, ka šīs sistēmas ir ļoti aktīvas un ir priekšnoteikumi, kas ir līdzīgi, kā uz Zemes. Viņš apliecināja, ka misijas veiksmīgi norisinājās pateicoties arī EKA, ne tikai NASA, un pauda pārliecību, ka "Cassini" misija bija ;loti svarīga, lai aizsāktu tālākus pētījumus gan Saturna, gan arī Jupitera tuvumā. Vienlaikus viņš minēja, ka 2022.gadā EKA plāno veikt lidojumus uz Jupiteru, lai sīkāk pētītu arī šai planētai apkārt esošo sistēmu.

Jau ziņots, ka "Cassini" beidza savu 20 gadus ilgo misiju, tai sadegot Saturna atmosfērā.

NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras un Itālijas Kosmosa aģentūras kopīgā misija "Cassini-Huygens", kas izmaksāja 3,9 miljardus dolāru (3,3 miljardus eiro), tika sākta 1997.gada oktobrī, bet Saturna orbītu zonde sasniedza 2004.gadā.