ZM: Kompensācijas piešķirs tikai par noteiktā platībā lietavu un plūdu dēļ pilnībā zaudētu izaudzēto produkciju

TVNET / LETA

Kompensācijas par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā radītājiem zaudējumiem saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā produkcija noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).


"Kompensāciju saņems tikai tās saimniecības, kuru izaudzētā produkcija noteiktā platībā ir zaudēta pilnībā. Kompensēt paredzēts tikai bojā gājušo graudaugu, dārzeņu un kartupeļu platību, un zaudējumus lauksaimniekiem būs iespējams segt tikai daļēji," informēja ministrijā.

ZM atgādina, ka lauksaimniekiem līdz 2.oktobrim Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs ir jāpiesaka bojā gājusī platība, lai iespējami operatīvi varētu apzināt situāciju un platību apsekot. Apsekošanas fakts tiek fiksēts elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un dokumentēts arī fotogrāfijās.

Tāpat ZM informēja, ka saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu 29 novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zeme atrodas plūdu skartajā platībā, var tik piemērotas atkāpes, administrējot tiešmaksājumus un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumus. Tostarp uz platībmaksājumu saņemšanas nosacījumiem neattieksies termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo stādījumu rindstarpu izpļaušanai un papuves aparšanai, jo šīs platības apsaimniekošana prasa ilgāku laiku. Tiešmaksājumu saņemšanai neattiecinās minimālās ražības ieguves prasību saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām - zālāju, labības, kartupeļu - sēklām un cietes kartupeļiem. Tāpat arī plūdu nodarītos bojājumus meliorācijas sistēmām neuzskatīs par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei, lai saņemtu tiešos maksājumus un LAP platībmaksājumus.

Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja iesniegumu, LAP pasākumu administrēšanā ar projekta īstenošanu saistīto prasību izpilde (projektu uzsākšana, komersanta izveidošana, kredīta pierādīšana, būvatļaujas un iepirkuma dokumentu iesniegšana) var tikt noteikta ne vēlāk par 2018.gada 30.septembri.

Balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegumu, par vienu gadu var tikt pagarināts arī noteiktais projekta īstenošanas termiņš un noteikta sasniedzamo rādītāju izpilde līdz uzraudzības perioda beigām, bet ne zemāka par normatīvajos aktos noteikto, pieļaujot 10% toleranci. Vērtējot projektos noteikto mērķu sasniegšanu, tiks ņemta vērā reālā situācija un pagarināts uzraudzības periods vai piemērotas atkāpes.

Tāpat lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas par minimālo ieņēmumu prasības neizpildi marķētās dīzeļdegvielas iegādei un bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam.

LETA jau ziņoja, ka no 4.septembra līdz 2.oktobrim lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, var pieteikties kompensāciju saņemšanai.

Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems saimniecības, ja tām LAD dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdu dēļ.

Zaudējumu apmēru rēķinās, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajai kultūrai. Kopējo kompensāciju izmaksai nepieciešamo summu aprēķinās, ņemot vērā visu apzināto bojā gājušo platību novados, kuros izsludināta ārkārtējā situācija.

Tāpat vēstīts, ka Saeima vakar atbalstīja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecības jomā 29 novados Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales. Iepriekš Ministru kabinets nolēma 29 novados izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtas situācijas laikā noteikta ZM.