Žurnāls: Ap 800 uzņēmumu pirms maksātnespējas pieteikšanas mainījuši adresi, radot bažas par centieniem nonākt pie konkrētiem tiesnešiem

Ieva Čīka / LETA

Septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikuma ir nomainījuši adresi, kas ir aptuveni 10% no visiem procesiem, izpētījis žurnāls "Ir".

Kā raksta žurnāls, bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, turklāt daudzas "ceļojošās" firmas nonākot pie šaura tiesnešu loka. Žurnāls saskaitījis 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši desmit vai vairāk šādu procesu.

Kā rekordists izcēlies tagadējais Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, pie kura nonācis vislielākais "ceļojošo" firmu skaits ar vairāk nekā 240 miljonu eiro kopējām parādsaistībām, un viņa lēmumus maksātnespējas lietās Augstākā tiesa (AT) visbiežāk atcēlusi pēc protestiem par likumpārkāpumiem, vēsta "Ir".

Nedaudz no Bula atpaliekot tagadējā Latgales priekšpilsētas tiesnese Jolanta Zaškina. Tāpat starp visvairāk šādu lietu izskatījušajiem tiesnešiem tiek minēta kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece. Pret Zaškinu 2008.gadā Tieslietu ministrija bija ierosinājusi disciplinārlietu saistībā ar pārkāpumiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos, tomēr to izbeidza. Savukārt Grebežniece saņēmusi rājienu pēc tam, kad otro reizi bija nelikumīgi rīkojusies, pasteidzoties nomainīt uzņēmuma tiesisko statusu, iekams AT izskatījusi protestu, kas iesniegts par viņas iepriekšēju lēmumu, vēsta "Ir".

Žurnāls arī secina, ka starplaikā pēc tieslietu ministra amata atstāšanas un pirms atkārtotas atgriešanās tajā 2010.gadā "ceļotājfirmu" maksātnespējas procesos pelnījis arī tagadējais Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), sniedzot advokāta pakalpojumus. Žurnāls konstatējis vismaz divus šādus gadījumus. Abi uzņēmumi neilgi pirms maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības mainījuši adresi, un abi kreditoru sapulces organizējuši Rīgā, Antonijas ielā 7. Tā tolaik bija prakses vieta maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa kolēģiem, vēlākajam nacionālās apvienības ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim.

Viens no šiem uzņēmumiem ir būvuzņēmums "Stats", kas 2009.gadā nedēļu pirms tiesiskās aizsardzības procesa mainīja adresi un nonāca Rīgas Centra rajona tiesā - pie tiesneša Bula. Par uzņēmuma administratoru kļuva jau minētais Lūsis. Vēlāk AT atzina, ka tiesnesis Buls, apstiprinot uzņēmuma aizsardzības plānu, lēmis nelikumīgi. Proti, pārkāpis proporcionalitātes principu, jo plāns paredzēja sešus miljonus eiro lielos nenodrošināto kreditoru prasījumus samazināt par 90%, savukārt saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem pildīt pilnā apmērā. AT uzņēmuma intereses aizstāvēja bijušais tieslietu ministrs, tobrīd advokāts Bērziņš, aicinot Bula lēmumu atstāt spēkā. Tomēr AT pārliecināt viņam neizdevās, vēsta "Ir".

Otrs uzņēmums "Šveices vārti" divas nedēļas pirms maksātnespējas 2009.gadā mainīja adresi no Rīgas uz Liepāju, kur nonāca pie tiesneses Maijas Jansones. Arī šī tiesnese nokļuvusi "Ir" pētījuma redzeslokā, taču pie viņas "atceļojušo" uzņēmumu skaits bija mazāks nekā līderiem. Uzņēmuma kreditoru sapulces notika Antonijas ielā 7, un vismaz vienā no tām kā kreditoru pārstāvis esot piedalījies arī Bērziņš.

Bērziņš skaidro, ka abos procesos viņam tika lūgta juridiskā palīdzība atbilstoši Advokatūras likumam jau pēc tam, kad šīs lietas tika pasludinātas. Viņš nevarot izskaidrot, kāpēc uzņēmumi mainījuši adreses. Šādus padomus viņš saviem klientiem nekad neesot devis, jo uzskata to par likuma apiešanu.

"Ceļošanas" taktiku esot izmantojis arī kādreizējais Jūrmalas domnieks, miljonārs Vladimirs Barinovs savas viesnīcas "Majori" maksātnespējas procesā. Žurnāls piebilst, ka viņam gadiem ilgi ir kopīgs bizness ar kādreizējo tieslietu ministri Baibu Broku - abiem pieder kapitāldaļas uzņēmumos "Target Consensus Consulting" un "B2000 Baltic".

Laikraksts arī noskaidrojis, ka uzņēmums "Sandex", kuru Broka 2009.gada vasarā pārdeva Ievas Plaudes-Rēlingeres holdinga uzņēmumam "Kolonna City Development", divus mēnešus vēlāk (pēc adreses maiņas) pieteicis maksātnespēju. Broka skaidro, ka savulaik "Sandlex" veidojusi nekustamā īpašuma attīstīšanai un ņēmusi kredītu "Parex" bankā. 2009.gadā firmas kredītsaistības sasniedza 4,7 miljonus eiro. Pārdodot uzņēmumu, Broka visas kredītsaistības un īpašumus nodevusi jaunajam īpašniekam, kas solījis samaksāt, taču pēc maksātnespējas pieteikuma viņa esot palikusi bešā.

Ar ievērojamu "ceļotājfirmu" skaitu izcēlusies arī Vidzemes priekšpilsētas tiesnese Antra Zute, kura, kā noskaidrojis žurnāls, ir tieslietu ministra vai valsts sekretāra padomnieka Ivo Zuta dzīvesbiedre. Zutis rakstiski "Ir" skaidro, ka ministriju konsultē par infrastruktūras attīstību, bet maksātnespējas joma nav viņa kompetencē, un arī sievas darbā viņš nejaucas, tāpēc nevar neko spriest par lietu sadali tiesās.

Politiķis Bērziņš intervijā "Ir" atgādina, ka Latvijā tagad ir grozīts likums un noteikts, ka uzņēmējiem un fiziskām personām arī pēc adreses maiņas jāvēršas tajā tiesā, kur bijis pirms tam reģistrēts. Laika ierobežojums ir trīs mēneši. Uz norādi, ka liels uzņēmēju skaits "ceļojuši" arī trīs līdz sešus mēnešus pirms maksātnespējas, Bērziņš pieļauj, ka likums būtu jāgroza vēlreiz. Iespējams, termiņš jāpagarina līdz sešiem mēnešiem, viņš norāda, piebilstot, ka vairāk neizdosies, jo tā ir noteikusi Eiropas Savienības regula.

Vaicāts, vai citādi uzņēmēju iespējas nonākt pie konkrēta tiesneša ir izslēgtas, viņš atbild: "Tīri teorētiski droši vien izslēgts tas nav. Es nezinu, vai to vispār var 100% izslēgt".

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis žurnālam pauž pārliecību, ka šobrīd trūkst Tieslietu padomes un citu tiesu varas institūciju vērtējuma par šiem gadījumiem. Prezidentam neesot pārliecības, ka tiesu vara šobrīd spēj pati rīkoties, "lai negodprātīgus vai darbam nepiemērotus tiesnešus atsijātu no sistēmas". "Tas būtu jāmaina," secina prezidents.